
Līdz ar pavasara iestāšanos ļaužu pūļi steidz baudīt dabas tuvumu, tomēr koronavīrusa COVID-19 pandēmijas laikā izšķiroši svarīgi, lai tas tiešām būtu tikai tuvums dabai, nevis drūzmēšanās. Tāpēc nebūtu ieteicams izvēlēties ļoti populārās, visiem zināmās un allaž pārpildītās tūrisma “mekas”.
Tūdaļ seko nākamais jautājums - bet uz kurieni tad doties? Daži iesaka vienkārši atstāt mašīnas ceļmalā un iet iekšā pilnīgi jebkurā valsts mežā. Protams, tā var darīt, un spontanitātes efekts bieži nostrādā veiksmīgi. Tomēr, ja ir vēlēšanās ne tikai pastaigāties svaigā gaisā, bet arī garantēti ieraudzīt kaut ko neparastu, aizraujošu, vizuāli iespaidīgu, zināšanas un mērķtiecība varētu noderēt. Tātad - kur Latvijā rodamas mazāk izdaudzinātas, taču ne mazāk skaistas vietas? Un, otrkārt, kuras no šīm vietām vairāk atbilstu atvērtas, plašākas telpas jēdzienam, nevis šaurām taciņām vai skatu torņiem, kur grūti paiet garām pretējos virzienos, “nesaberzējoties ar deguniem”? Šajā rakstā mēģināts apkopot vismaz desmit no abiem nosacījumiem atbilstošām vietām pēc "Fotovietu" Latvijas izpētes pieredzes.
Bukurags

Pludmales vispār ir pateicīga vieta pastaigām epidēmijas apstākļos - Latvijas jūrmalas ir plašas, ievērot divu un pat krietni vairāk metru distanci nevarētu būt nekādu problēmu pat tad, ja konkrētajā pludmalē pastaigāties gribētāju netrūkst. Taču, ja Jūrmala, Saulkrasti un pat Vidzemes klinšaino atsegumu krasti vai Kaltenes akmeņainā jūrmala ir jau daudziem zināmas un krietni iecienītas vietas, tad Latvijā joprojām ir ārkārtīgi skaistas un neparastas jūras piekrastes, kur parasti nav gandrīz nevienas dzīvas dvēseles. Viena no tādām ir Bukuraga jūrmala Kurzemes rietumkrastā (gandrīz pa vidu starp Liepāju un Ventspili), kur Baltijas jūras stāvkrasts atklājas ainaviskā panorāmā kā gara, gluži vai ģeometriski precīzi nogriezta zemes mala, kas aizstiepjas tālumā.
Pagrabkalnu iekšzemes kāpas

Šī pārsteidzošā vieta pavisam noteikti zināma tikai "Fotovietu" cītīgākajiem lasītājiem un varbūt vēl retajam. Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, netālu no Mentas stacijas, atrodas neparastas iekšzemes eolās kāpas - Pagrabkalni. Vēl neparastāka ir šī konkrētā kāpa, kurai noņemta (?) zemsedze, uzsākot šajā vietā smilšu karjera izstrādi, atklājot kailu smilšu pauguru, kurš izskatās tā, it kā būtu paņemts gabaliņš no Kuršu kāpām un iesviests Sēlijas mežu vidū.
Ververu krauja

Ververu krauja ir viens no lieliskajiem skatu punktiem uz Daugavas lokiem. No apmēram 40 metru augstās kraujas paveras majestātisks skats uz vienu no upes līkumiem, tā sauktajiem "Daugavas vārtiem". Pretī pa diagonāli atrodas arī Slutišķu loks, ar Slutišķu krauju, vecticībnieku sādžu un Markovas pilskalnu. Ververu krauja gan nav viegli sasniedzama, uzreiz jābrīdina - šī vieta būs piemērota mazliet rūdītākiem ceļotājiem, nevis ģimenes pastaigām ar maziem bērniem.
Akmeņupītes ūdenskritums

Nezinu, cik korekti ir saukt šo vietu par "ūdenskritumu", bet Akmeņupītes krāces ir ap 100 metru garš posms tuvu tās ietekai Ogrē, kur upīte veic diezgan strauju kritumu, un ūdens plūsma lauž ceļu starp daudziem (no ledus laikmeta?) te uzkrājušamies akmeņiem. Atšķirībā, no, piemēram, netālu esošā Velna klēpja, uz kuru ved marķētas, šauras taciņas, koronavīrusa laikā Akmeņupītes ūdenskritums ir drošāka izvēle, jo, lai gan tā pēdējos gados ir diezgan popularizēta, šis ir "neorganizēts" apskates objekts, kuru ir samērā grūti atrast un sasniegt (tas garantē, ka "svētdienas izbraucēju" tūkstoši te nemaldīsies). Var nokļūt no vairākām pusēm, brienot caur mežiem un pļavām - pieeju pētiet Balticmaps kartēs, jo Google Maps nesniedz vajadzīgo detalizāciju.
Ātrais kalns

Putnukalns

Vērenes ozolu aleja

Ļoti ainaviska, vairākus kilometrus gara ozolu aleja nomaļā un klusā apvidū - lieliska vieta netraucētām pastaigām. Turpat apskatāms arī Vērenes ugunsnovērošanas tornis - neparasta, ar lubiņām apdarināta konstrukcija.
Elkas kalns

No Elkas kalna paveras plaša un tāla ainava uz Vidzemes augstienes ārēm. Lai gan Elkas kalns ir ērti piebraucama vieta un te pat ir viens piknika galds, reizēs, kad tur būts, parasti nav cilvēku. Katrā ziņā, tuvojoties šai vietai, jau pa gabalu var redzēt, vai ļaužu daudz vai maz, attiecīgi vai vērts piestāt, vai labāk to atstāt citai reizei.
Liedes kalni

Tās šķietami parastās, ar priedēm apaugušās vienmērīgās formas pakalnu muguras pie horizonta patiesībā ir viens no dīvainākajiem dabas veidojumiem mūsu valstī. Liedes kalni ir deviņu citādi līdzenā apvidū izvietojušos pauguru rinda, kuru izcelšanās ir noslēpumā tīta. Šķiet, kam tādam būtu jābūt mākslīgi - cilvēka roku veidotam, gandrīz vai jātic teikai, kas vēsta, ka kalnus reiz sanesuši kareivji ar cepurēm.
Buses-Matkules pilskalns un apkārtne

Netālu no Buses-Matkules pilskalna neliels lauku ceļš met līkumu pašā kraujas malā, paverot Latvijai visai neparastu skatu. Mazliet tālāk paveras vēl viens interesants skats (caur spraugu izpļautajā, izzāģētajā nogāzes fragmentā veidojas laba kompozīcija - 2. att.) uz apkārtnes reljefu. Abi šie skati, manuprāt, pārspēj no paša pilskalna redzamo.
KARTE
MY PHOTOS ON SHUTTERSTOCK | MANAS FOTOGRĀFIJAS SHUTTERSTOCK
Seko mūsu Facebook lapai un esi lietas kursā par jaunākajām Rīgas un Latvijas fotogrāfijām, arhitektūras, pilsētvides un tūrisma rakstiem Fotovietas.com!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru