20. gadsimta sākums bija Rīgas ziedu laiki - padsmit gadu laikā pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga divkārt, sasniedzot pusmiljonu, un, tā kā šis periods sakrita ar brīdi, kad pasaules arhitektūras karstākā tendence bija jūgendstils, tieši tad Rīgas "jaunais" centrs izveidojās tāds, kādu to pazīstam šodien - ar iespaidīgu perimetrālo apbūvi, kas pamatoti tiek saukta par vienu no galvenajām jūgendstila citadelēm pasaulē. Rīga bija tolaiku Dubaija vai Šanhaja - gadā tika uzbūvētas pat simts un vairāk jaunas daudzdzīvokļu ēkas. Jūgendstils Rīgā ir ļoti dažāds - sākot no tūristiem pazīstamākajiem, ļoti greznajiem dekoratīvā jūgendstila paraugiem Mihaila Eizenšteina izpildījumā līdz krietni atšķirīgiem racionālā, stateniskā jūgendstila vai nacionālā romantisma paraugiem, reizumis pavisam askētiskiem. 

Bet kuras no šīm daudzajām ēkām ir izdevušās vislabāk? Kuri ir iespaidīgākie, skaistākie, interesantākie vai neparastākie jūgendstila arhitektūras paraugi Rīgā? Atbilde uz to, protams, iespējama tikai subjektīva - katram sava. Tāpēc Fotovietas.com piedāvā savu versiju par Rīgas izcilākajām jūgendstila dzīvojamajām ēkām - šeit iespējams aplūkot kopumā 68 Rīgas jūgendstila ēku kvalitatīvas fotogrāfijas un aprakstus.



Šķūņu iela 12/14. Viens no grūtāk pamanāmajiem Rīgas jūgendstila dārgumiem - ejot pa šauro Šķūņu ielu, ir pamatīgi jāatgāž galva, lai ievērotu un novērtētu tās daiļumu. Šī 1902. gadā celtā, H. Šēla un F. Šefela sadarbībā tapusī agrīnā dekoratīvā jūgendstila ēka atšķiras ar to, ka fasādes greznojumā izmantoti gandrīz tikai augu valsts motīvi - vārpas, magones, narcises, kastaņkoku lapas. Tāpat te redzami arī brīvmūrnieku simboli, bet "D" burti kā liecība par ēkas pasūtītāju, bagāto uzņēmēju H. Detmani.



Barona iela 11. Pamatstils šai 1901. gadā celtajai ēkai gan ir eklektisms (neobaroka virziens), taču fasādē izmantoti tik daudz jūgendstilam raksturīgu elementu, ka nebūtu grēks to pieskaitīt arī eklektisma-jūgendstila pārejas posmam. Barona 11 projektējis viens no produktīvākajiem latviešu arhitektiem Konstantīns Pēkšēns. Ēkā jaušams kaut kas starp majestātisku un pompozu greznību, detaļas un rotājumi ir ārkārtīgi izsmalcināti un bagātīgi. Kā novērots, tieši šī (un pretējā Dzirnavu ielas stūrī esošā) ēka ir galvenais magnēts, kas Baronai ielai pievilina tūristus.



Vīlandes iela 1. Iespaidīgā stūra ēka Vīlandes ielā 1 pie jūgendstila meistardarbiem pieskaitāma nosacīti, jo tā kopumā ieturēta eklektisma ("vēlās renesanses", baroka un rokoko) stilā. Tomēr jūgendstilam raksturīgi elementi parādās nama vestibilā, un šajā ziņā tās ir vienas no pirmajām žanra "bezdelīgām" Rīgā. Ārēji viena no visbagātīgāk dekorētajām, vizuāli "smagnējākajām" ēkām Rīgā. Nams ievērojams arī ar to, ka tajā dzīvojušas daudzas slavenības - no komponista Emīla Dārziņa, dziedātāja Marisa Vētras, gleznotāja Jāņa Brektes līdz rakstnieka Mihaila Bulgakova sieva Jeļenai, romāna "Meistars un Margarita" varones prototips. Ēka tika restaurēta 90-tajos gados, kad tika atjaunots arī nodegušais stūra tornītis.



Vīlandes iela 11. Ēka, kas bija viena no pirmajām, viena no lielākajām un krāšņākajām jūgendstila celtnēm, ēka ar skaistākajām ieejas durvīm Rīgā, un droši vien būtu pelnījusi atrasties šajā sarakstā vēl augstāk, ja vien jau sen kā nebūtu pārvērtusies bīstamā graustā. No būves faktiski palikusi tikai redzamā ielas fasāde - aiz tās ir vien pussabrukušas konstrukcijas. Rīgas dome šogad beidzot pieņēmusi lēmumu veikt ēkas piespiedu sakārtošanu. Tas nozīmē, ka ēkas fasāde tikšot iekonservēta, bet pārējās konstrukcijas - nojauktas. Ja nav līdzekļu, lai ēku pilnvērtīgi atjaunotu, laikam jau tas ir labākais risinājums... Atliek cerēt, ka Vīlandes ielai 11 reiz pienāks labāki laiki, kad aiz iekonservētās fasādes atkal tiks izbūvēts pilnvērtīgs dzīvojamais nams.



Elizabetes iela 10a. Pašaurā, brūnā ēka Elizabetes ielā 10a ir Konstantīna Pēkšēna (būvprojekta autora) un Mihaila Eizenšteina (fasādes dizains) kopdarbs. Tā nav tik ļoti "kruzuļaina" kā citi Eizenšteina darbi, acīmredzot arhitekts te vēl tikai "iesildījās".Viens no galvenajiem aci piesaistošiem akcentiem ir plašais, ovālais piektā stāva logs.



Rūpniecības iela 1. Viena no nenovērtētākajām Rīgas jūgendstila pērlēm, kas celta 1903. gadā pēc Rūdolfa Heinriha fon Cikrvica projekta. Sievietes figūra ar liru šīs ēkas fasādē simbolizējot mākslu un daili, un šī ēka patiešām šķiet kā muzikālas harmonijas iemiesojums arhitektūras valodā. Ja es nezinātu, ka Vīnes jūgendstils patiesībā izskatās citādi, tad teiktu, ka šī ēka būtu iederīga tieši Austrijas galvaspilsētā kā mūzikas citadelē.



Strēlnieku iela 4a. Šī ēka gan gluži nav klasificējama dzīvojamo namu kategorijā, jo jau sākotnēji celta privātskolas vajadzībām. Tomēr dizaina ziņā tā pilnībā iederas pārējā eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēku vidū. Lai cik dīvaini tas nebūtu, padomju laikā šajā ēkā pat atradās studentu kopmītnes - droši vien to varētu ierakstīt Ginesa rekordu grāmatā kā greznāko "koju" celtni pasaulē.








Smilšu iela 8. Smilšu ielā 8 (Šefels un Šēls, 1902) atrodas ļoti klasiska, eleganta jūgendstila celtne - gandrīz vai stila koncentrāts. Bagātīgi, tai pašā laikā nepārspīlēti dekorēta. Smilšu ielas fasādes pusē tai ir viens no pašiem skaistākajiem balkoniem Rīgā, virs kura divas daiļavas tur vainagu. Tāpat ēka dāsni rotāta ar metālkalumu vijumiem. 



Alberta iela 8. Alberta iela 8 ir viena no krāšņākajām jūgendstila Mekas - Alberta ielas ēkām. Tā tika uzbūvēta 1903. gadā pēc A. Poļa pasūtījuma un arhitekta vārds komentārus neprasa - protams, tas ir Mihails Eizenšteins. Ēkas fasāde ir īpaši bagāta dažādām skulptūrām. Te harmoniski sadzīvo cilvēku, augu un dzīvnieku valstis, simbolizējot savstarpējo mijiedarbību. Visgreznākā ēkas daļa ir centrālais rizalīts, kas asociējas ar koku, kura augšējās daļas lapotnē izvietota lauvas galva, kas ir spēka un varenības simbols (lauvas redzamas arī uz cita Alberta ielas nama ar numuru 4). Sieviešu maskaroni sniedz daiļumu, bet briesmoņu maskas sargā mājas iemītniekus, atbaidot svešiniekus. Kopējā vizuālajā simfonijā (vai kakafonijā?) iejaucas pat Senās Ēģiptes tēli. Ēkas fasāde ritmiski dalīta ar pilastriem, logu dekoratīvajai apdarei izmantoti dekoratīvie ciļņi, bet ēkas fasādes apdarē izmantots zilais ķieģelis un gaišais apmetums.



Miera iela 5. Ēka, kas aizskrējusi priekšā savam laikam. Nezinot faktus par šo celtni, biju pilnīgi pārliecināts, ka tā ir celta divdesmitajos, trīsdesmitajos gados - no art deco un funkcionālisma laikmeta. Tomēr izrādās, ka tā ir uzbūvēta 1912. gadā. Ieskatoties fasādē uzmanīgāk, var samanīt dažus jūgendstila elementus. Ne mazāk interesanta šī ēka ir ar savu būvapjomu, kurš eksponējas uz ielas stūra pavisam atšķirīgi no ierastā - tai nav klasiska stūra tornīša, tā vietā pavērsta asa šķautne un gluži kā funkcionālismā izliektie balkoni.



Skolas iela 3. Augusts Reinbergs savu vārdu Rīgas arhitektūras vēsturē ierakstījis ar Nacionālā teātra, kā arī Latvijas Bankas ēkām, taču arī viņa pašam sev celtais dzīvojamais nams Skolas ielā 3 ir ne mazāks meistardarbs. Viens no atšķirīgākajiem un neparastākajiem Rīgas jūgendstila piemēriem, kas iemieso vācu romantisma tendences un kurā sastopam gan fachwerk (pildrežģa) risinājumus, gan interesantu akmens apdari, gan izteiksmīgus balkonus, verandu un pat lodžiju.



Smilšu iela 2. Ēka Smilšu ielā 2 (Konstantīns Pēkšēns, 1902) tiek dēvēta par vienu no Rīgas jūgendstila šedevriem, savukārt zem tās erkera pa kreisi redzamā sievietes figūra kādā Rīgas ēku fasāžu akmens dāmu skaistumkonkursā esot tikusi atzīta par pašu skaistāko... Ja par otro atzinumu varētu strīdēties (manuprāt, Rīgas namu fasādēs atrodamas arī izskatīgākas daiļavas), tad par pirmo gan ne. Smilšu iela 2, kas celta, pārbūvējot senāku namu, jūgendstila zelta fondā ieraksta sevi ar ne vien krāšņo, bet arī reti daudzveidīgo dekoratīvo apdari - atšķirībā no vairuma citiem namiem, šim otrā un trešā stāva līmenī logu ailu apmaļu skulptūras ir katram logam savas (atšķirīgas), tāpat lielisku vizuālo harmoniju rada sarkano un tumšdzelteno ķieģeļu toņu saspēle, bet jumta daļā krāsu gamma tiek papildināta vēl arī ar zaļo.



Doma laukums 8a. Neordināra, atšķirīga un kompleksa celtne, savā ziņā "baltais zvirbulis" Rīgas jūgendstila paletē, un ne velti - to projektējis arhitekts no Sanktpēterburgas Nikolajs Proskurņins, kuram, cik zināms, citu ēku Rīgā nav. Viena no pārsteidzošajām lietām šajā namā ir tik atšķirīgie logu stili un izmēri - kā izrādās, to diktējuši gluži pragmatiski nolūki, jo šajā, apdrošināšanas sabiedrības "Rossija" ēkā pirmajos divos stāvos atradās veikali, nākamajos divos - biroji, bet augšējos - dzīvokļi. Ēkas savdabīgais raksturs ne mazāk spilgti izpaužas arī dažādi stilizētajos stūru tornīšos, brūnā apmetuma un rustu (četrstūrveida akmeņi ar raupji aptēstu virsmu) saspēlē un galu galā - izteiksmīgajā sievietes skulptūrā zem centrālā erkera.  


Jauniela 25/27. Dalīta astotā vieta arī ne vien ļoti greznajai, izteiksmīgām jūgendstila sejām rotātajai, bet arī komplicēti strukturētajai (tā tika projektēta vairākos būvapjomos, lai labāk pielāgotos apkārtējai vecpilsētas apbūvei) ēkai Jaunielā 25/27, ko 1903. gadā uzcēla kā dzīvojamo ēku pēc Vilhelma Bokslafa projekta. Tagad ēkā, ko deviņdesmitajos atguva tās oriģinālo īpašnieku Neiburgu pēcteči, iekārtota viesnīca un restorāns. Virs ēkas ieejas redzamais maskarons ir viena no pazīstamākajām Rīgas jūgendstila ikonām.      


Teātra iela 9. Atlantu skulptūra uz šīs ekstravagantās ēkas jumta ir viens no pazīstamākajiem Rīgas jūgendstila tēliem, taču ne mazāk iespaidīgs ir šīs ēkas balkons un mozaīkas gabaliņiem apdarinātā piektā stāva loga apmale (stilam raksturīgais atslēgas cauruma motīvs) un tai piegulošie ciļņi. Naktīs atlantu turētā zemeslode tiek izgaismota - tas iecerēts kā cilvēces progresa simbols. Jūgendstils radās laikā, kad pasaule šķita spārnota un cerību pilna, ikdienā strauji ienāca jauni izgudrojumi - šādā vīzē šī celtne ir viens no precīzākajiem sava laika gara iemiesotājiem Rīgā. Ēkas autori - Heinrihs Šēls, Fridrihs Šefels (1904).  


Elizabetes iela 10b. Vēl viena no pašām ikoniskākajām Rīgas jūgendstila ēkām - milzīgās skulpturālās sejas, kas vainago šīs celtnes fasādi ļoti bieži izmantots kā Rīgu simbolizējošs motīvs no tūrisma brošūrām līdz mākslas vēstures grāmatām. Savukārt ēkas idejiskajā iecerē skulptūras simbolizē cīņu starp pasaules racionālajiem un haotiskajiem spēkiem. Papildinot visu ar acij tīkamu eleganci piešķirošajām zilajām keramikas plātnītēm, Elizabetes 10b ir pilntiesīga Rīgas un pasaules jūgendstila elites pašas spices ēka. Un pat nav tik būtiski, cik daudz M. Eizenšteins tās projektam nokopēja citu autoru skices, kas bijušas publicētas kādā Sanktpēterburgā izdotā grāmatā - ja arī tā, lai šī atzinība tiek šiem autoriem - Leipcigas arhitektiem Georgam Vinšmaņam un Hansam Kocelam.


Alberta iela 13. Atšķirīgs Eizenšteina talanta paraugs, jo šī ir stūra ēka - tas licis arhitektam atkāpties no ierastajiem simetriski kompozicionālajiem risinājumiem. Alberta iela 13 ir ārkārtīgi grezna un daudzveidīgiem dekoratīvajiem elementiem, kā arī simboliem piesātināta. Te ir jūgendstilā izplatītais sievietes tēls, to sejas atveidotas dažādās pārspīlētās emocionālās ekspresijās, no jautri smejošām līdz bailēs kliedzošām. Te ir arī sieviešu aizstāvju - bruņinieku - galvas, viltības simbols - čūskas, izrādīšanos un krāšņumu prezentējošs pāvs, u.c. 

Ģertrūdes iela 23. Lai arī nebūdama starp tām Rīgas ēkām, kas tiek plaši izreklamētas tūristu acu mielošanai, šī tomēr ir viena no daiļrunīgākajām 20.gs. sākuma arhitektūras valodas iemiesotājām. Tā ir tilts, kas mests pār modes laikmetiem - lai gan pamatā celta jūgendstila (nacionālā romantisma paveida) stilistikā, arhitektūras zinātnieku acīs šī 1909. gadā celtā, Eižena Laubes projektētā ēka tiek uzlūkota arī kā viena no art deco pirmajām bezdelīgām, lai gan vispārēji tiek pieņemts, ka art deco pasaules mērogā sāka parādīties tikai gadu vēlāk. Gan art deco, gan Rīgai netipiskā augstuma dēļ (stūra torņa daļā namam faktiski ir astoņi stāvi!) šī celtne man atgādina kaut ko no Madrides Gran Via arsenāla. 2012. gadā ēka tika renovēta - interesanti, ka pirms renovācijas tā bija melnā krāsā. Ģertrūdes ielai 23 Rīgā ir vēl divas "māsas" - līdzīga izskata mājas.



Amatu iela 4. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka Vilhelma Bokslafa projektētā ēka Amatu ielā 4 šeit iemaldījusies "ne pa tēmu" - pirmajā acu uzmetienā neasociējas ar jūgendstilu, un varētu arī rasties šaubas, vai tā ieskaitāma "dzīvojamo namu" kategorijā. Tomēr ēka, kas šobrīd ir administratīva rakstura (tajā izvietotas Rīgas domes struktūrvienības) 1903. gadā celta kā Lielās ģildes kantoru un dzīvokļu nams. Savukārt it kā gotiskie tornīši, kas vedinātu ēku pieskaitīt neogotikas (eklektisma stilam) ir vien tāda kamuflāža - kopējā fasādes kompozīcija (logailas, dekori, plūdlīnijas) ir stipri piesūcināta ar jūgendstilu. Interesanti, ka ēka, kas pati tik sekmīgi slēpj savu arhitektonisko būtību, savulaik bija kļuvusi par mājvietu arī dienestiem, kuri slēpšanos, izlikšanos un tās atmaskošanu praktizēja ikdienā - padomju okupācijas laikā nams sākotnēji bija nodots Baltijas kara apgabala pretizlūkošanas pārvaldes SMERŠ rīcībā, vācu okupācijas laikā - Vērmahta izlūkošanas un pretizlūkošanas pārvaldes rīcībā. Katrā ziņā Amatu iela 4 ir viena no neordinārākajām un daudzslāņainākajām Rīgas ēkām, kas spēj sajūsmināt gan vienkāršu garāmgājēju, gan arhitektūras zinātāju.    



Alberta iela 2a. Varbūt pie vainas arī bērnībā šķirstītie astoņdesmito gadu padomju žurnāli, kur reizēm bija redzamas Alberta ielas fotogrāfijas, tai skaitā šī kā viena no ielas slavenākajām ēkām, bet Alberta iela 2a iespiedusies zemapziņā kā arhitektūras šarma etalons. Fasādes zīmējums te atkal ir strikti simetrisks, taču no konformisma ēku efektīvi izrauj un daudzām citām bagātīgi dekorētajām Rīgas jūgendstila pērlēm pāri paceļ vispirms neparastais "viltus" piektais stāvs - tukšās logu ailas, caur kurām raugās debesis. Absolūti iracionāls elements, kas piešķir ēkai sirreālu oreolu. Kā īpašs greznības apliecinājums ir citās celtnēs neredzēti sfinksu skulptūras, kas redzamas blakus abām ieejas durvīm, izvirzoties tālu ārpus ēkas fasādes, uz ietves. Ēku lieliski izdaiļo arī sarkano un zilo flīzīšu rotājumi, visai rets elements fasādēs, un, protams, skulptūras, dekori, ciļņi, kas te apvienojas īpaši harmoniskā kompozīcijā.

Alberta iela 2a (protams, vēl viens Eizenšteina garadarbs) celta 1906. gadā, savas dzīves pirmos gadus te pavadījis filozofs Jesaja Berlins.



Alberta iela 4. Necentīšos būt atšķirīgs un par izcilāko Rīgas jūgendstilā nominēšu ēku, kas arī citos avotos dēvēta par mākslinieciski visoriģinālāko (lai gan pretrunā ar to mazliet nonāk turpat blakus minētais fakts, ka vismaz daži līdzīgi elementi izmantoti arī Vīnes Secesijas ēkā, kas uzbūvēta dažus gadus iepriekš). Lai nu kā, pēc nelielas pacīnīšanās ar otrās vietas ieguvēju, Alberta ielu 4 diezgan droši varu nodēvēt par savu Rīgas jūgendstila favorītu - tās fantasmagorija un elegantā fasādes ritmika vislabāk iemieso jūgendstila lomu būt par sapņu pasaules vēstnesi materiālajā realitātē. Alberta iela 4 spēj sniegt līdzīgas izjūtas, kādas sniedz Gaudi vai Hundertvasera šedevri - šādā nozīmē tas ir visīstākais mākslas darbs, kas līdzās ikdienišķajam atgādina par pavisam citas dimensijas eksistenci. 

Ēku projektēja Mihails Eizenšteins un tā tika uzbūvēta 1904. gadā - pēc bagātā valsts padomnieka A. Ļebedinska pasūtījuma, kurš pasūtījis arī vairāku citu Eizenšteina krāšņo ēku būvniecību. 



----------------------------------

NO 21. - 50. VIETAI:

21. Ģertrūdes iela 10/12. Vēl viens H. Šēla un F. Šefela dueta sadarbībā tapis, dekoratīvi grezns un luksus iespaidu atstājošs nams, ieturēts sievišķīgās, noapaļotās formās. Viena no pirmajām jūgendstila ēkām, kas tikusi (pirms 15 gadiem) restaurēta maksimāli precīzi, gan fasādē, gan interjerā ievērojot Kultūras pieminekļu inspekcijas prasības. Vēsturiskās fotogrāfijas gan liecinot, ka arī uz ēkas jumta virs centrālā frontona bijusi izvietota skulptūru grupa, bet stūrī pret Ģertrūdes baznīcu virs neliela tornīša atradies skulpturāls dekors, tomēr informācija bijusi pieejama pārāk skopa, lai šos elementus atjaunotu.


22. Brīvības iela 99. Eizenšteins dodas pastaigā! Krietnu gabalu no Alberta ielas namiem krāšņs M. Eizenšteina 1905. gadā projektēts jūgendstila nams pārsteidz straujās un trokšņainās Brīvības ielas malā. It kā nomaldījies, izrauts no konteksta, kā vientuļš vilks, šis ir Eizenšteina pēdējais darbs izteikti dekoratīvās eklektikas žanrā.


23. Brīvības iela 68. Slavenā Rīgas pilsētas arhitekta un sarkano ķieģelu skolu autora Reinholda Šmēlinga dēls Aleksandrs Šmēlings pilsētā atstājis vairākas interesantas jūgendstila ēkas (Lāčplēša iela 23, Ģertrūdes iela 38, u.c.), viena no pamanāmākajām un interesantākajām ir Brīvības 68. Ēkas iespaidīgo siluetu un formu veido atsauces uz dažādiem arhitektūras stiliem no gotikas līdz renesansei.


24. Matīsa iela 44. Šo namu Rīgas tūrisma bukletos neatrast, lai gan tas īpaši neatpaliek no Alberta un Elizabetes ielas grandiem. Tā vien šķiet, ka Jānis Alksnis, projektējot šo celtni, bija nolēmis iemēģināt roku Eizenšteina iecienītās dekoratīvās eklektikas žanrā. Ēka pirms dažiem gadiem atdzimusi pēc renovācijas, līdz ar to kļūstot par vienu no mazāk zināmiem Rīgas jūgendstila brīnumiem - potenciālu atklājumu ikvienam Rīgas viesim (un varbūt arī vietējam), kurš sadūšojas pastaigāt mazliet tālāk par Vecrīgu, Bulvāru loku un "kluso centru".


25. Baznīcas iela 4a. Arī Konstantīns Pēkšēns šeit, jau 1901. gadā izcēlies ar gluži vai Eizenšteinam raksturīgiem, milzīgiem skulpturāliem tēliem un sejām, kas vainago ēkas fasādi, tādējādi droši šķērsojot smalko robežu starp vēlīno eklektismu un agrīno dekoratīvo jūgendstilu. Tiesa gan, no oriģinālās ēkas mūsdienās ir palikusi gan tikai fasāde - iekštelpas ir pilnībā pārveidotas..


26. Nometņu iela 45. Izmēros salīdzinoši neliela, taču viena no skaistākajām Rīgas jūgendstila ēkām, kura turklāt neatrodas centrā, bet Āgenskalnā. Lai gan ēka vēl ir apdzīvota, tomēr izskatās dramatiski - balkoni ietīti zaļajos tīklos, viens no tiem pat nostiprināts ar koka sastatnēm, uz jumta līdzās metāla puķei zaļo arī jauni kociņi... Tik dīvaina cilvēka radīto vērtību un dabas procesu simbioze kā, šķiet, nekur citur Rīgā. No optimistiskās puses - ēkai ir ieliktas atjaunotas durvis, tām sametušies paši nama iedzīvotāji. 2014. gadā ēka atjaunota aizsargājamo pieminekļu sarakstā (no kura mistiski pazuda 1998. gadā), taču praktiskas pozitīvas pārmaiņas tas diemžēl nav nesis..


27. Alberta iela 12. Viena no vairākiem simtiem Konstantīna Pēkšēna projektēto ēku, taču šo viņš projektēja pats sev - arhitekts šeit arī dzīvoja (tāpat namā mituši arī vairāki prominenti viņa draugi, kā Rūdolfs Blaumanis un Janis Rozentāls). Alberta iela 12 izceļas ar izteiksmīgu siluetu, ko veido stūra tornītis, iespaidīgie balkoni, dažādie ornamenti, pat pildrežģa (Fachwerk) elementi. Ēkā atrodas Rīgas jūgendstila muzejs..


28. Tērbatas iela 14. Lai gan "nezīmējas" ar skulpturālām ārišķībām, Konstantīna Pēkšēna projektētā ēka Tērbatas ielā 14 celta kā viena no glaunākajām un dārgākajām sava laika būvēm. Nav brīnums, jo pasūtītājs bijis Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka. Tās fasādes apdarē izmantotais, pulētais melnais un pelēkais granīts pat eksportēts no Zviedrijas un Somijas, fasādes ornamentālie ciļņi zeltīti, bet pilsētvidē ēku, iespējams, visvairāk izceļ stūra tornītis ar pulksteni..


29. Tallinas iela 23/1. Lai arī trīsdesmit gadus vēlāk nopelniem bagātais Rīgas arhitekts Eižens Laube šo 1901. gadā uzcelto ēku esot nosaucis par savu jaunības dienu kļūdu, es teiktu - dod dies' ikvienam pieļaut šādas "jaunības kļūdas". Tallinas iela 23/1 ir viena no savdabīgākajām un šarmantākajām pērlēm Rīgas jūgendstila zvaigznājā, neparasti šaura un tāpēc it kā gara celtne ar izteiksmīgu fasādes ritmiku, žanra klasikā ieturētām, graciozām parādes durvīm, virs kurām sākas ne mazāk elegants erkers, kas noslēdzas ar omulīgu balkonu ceturtā stāva līmenī. Rīgas dome ēku klasificējusi kā B kategorijas graustu. Labā ziņa ir tā, ka celtne vismaz ārēji nebrūk strauji..


30. Blaumaņa iela 28. Šīs ēkas būvniecības vēsture ir neparasta - sākotnēji tā tika iecerēta neorenesanses/neogotikas formās, taču celtniecības laikā sākotnējais projekts tika papildināts ar dažādiem fantasmagoriskiem jūgendstila elementiem - pūķiem, lauvām, sejām, utt. Tā nu Blaumaņa iela 28 palikusi kā vienīgais jūgendstila veikums arhitekta K.J. Felsko daiļradē.


31. Alberta iela 2. Viena no Mihaila Eizenšteina projektētajām ēkām Alberta ielā. Šim namam pievērsts krietni mazāk vērības nekā blakusesošajiem Eizenšteina darbiem. Ēka tiešām it kā vairāk pilda laba fona funkciju kaimiņu izcilniecēm (kaut jebkurā citā Rīgas vietā tā nešaubīgi izceltos). Lai gan Alberta 2 ir ļoti grezna, dekoratīva un izsmalcināta, tomēr tai pietrūkst tik spēcīgas patības un radošās harizmas kā kaimiņienēm Alberta 2a un Alberta 4.


32. Bruņinieku iela 81. Pavisam netipiska (īpaši centra nomalēm), šaura un eleganta 1911. gadā celta ēka, par kuru internets neglabā nekādas liecības (izņemot to, ka pirms gada tajā atvērts jauns krodziņš). Izceļas izteiksmīgais logu rūšu raksts, ieejas durvis, kas stilīgi integrētas kopā ar pirmā stāva skatlogu, plašā caurbrauktuve un tās metāla vārti, neparastais balkons jumta stāva dzīvoklim. Plaši lietots ovāla ornaments - gan logu rūtīs, gan vārtos, gan durvīs.


33. Lāčplēša iela 18. Tiek uzskatīta par vienu no pirmajām vertikālā jeb stateniskā jūgendstila ēkām Rīgā, bet šis noteikti nav gadījums, kad "pirmie kucēni jāslīcina". Gluži pretēji, ēkas greznā fasādes mākslinieciskā ekspresija, milzīgais apjoms, kā arī plakanās Rīgas kontekstā interesantais nelielais pacēlums kalnup (sk. pagrabstāva augstuma atšķirības) padara to par vienu no interesantākajām sava žanra ēkām. Prieks, ka nams nesen ticis atjaunots, lai gan rodas jautājums, kāpēc bija jāmaina oriģinālā sarkanā krāsa.


34. Cēsu iela 23. Šis, manuprāt, ir perfekts piemērs, kā ar minimālistiskiem izteiksmes līdzekļiem iespējams panākt satriecošu iespaidu. Ēkas fasāde šķiet pavisam askētiska un vienkārša, taču koptēls, ko veido rūpīgi pārdomātās ģeometriskās līnijas, ēkas augstuma izmaiņas, logu formu kombinācijas un, protams, neparastais stūra ieejas durvju risinājums ar masīvajām kolonnām padara to par vienu no smalkākajiem Konstantīna Pēkšēna un Rīgas jūgendstila meistardarbiem.


35. Lomonosova iela 3. Mihails Eizenšteins nav izpaudies tikai Alberta un Elizabetes ielas "ciku caku" namos. Maskavas forštatē atrodas viena no publikai mazāk pazīstamajām, bet vienlaikus neparastākajām un interesantākajām viņa projektētajām ēkām. Lomonosova iela 3 ir viens no diviem pēdējiem Eizenšteina darbiem (celta 1911. gadā), kas apliecina arhitekta spēju jūgendstila racionalizācijas periodā iet līdzi laika garam. Traģikomiski, ka patlaban ēkai nolupušais apmetums, lai gan pavisam noteikti nebija Eizenšteina iecerēts arhitektonisks elements, taču tā atklātie sarkanīgie ķieģeļi tagad veido itin gaumīgu toņu saspēli ar ēkas augšējo stāvu līmenī iestrādātajiem glazēto zilo ķieģeļu dekoriem.


36. Baznīcas iela 31 ir viens no netipiskākajiem Rīgas jūgendstila piemēriem. Ēkai ir ne vien unikāla, izlocīta perimetra forma, ko nosaka tās atrašanās pie Ģertrūdes baznīcas ielas apļa, bet arī iespaidīga skulptūra, kurā attēlota, pēc vienas versijas, viena no mistiskākajām Bībeles būtnēm - erceņģelis Mihaēls, pēc citas - svētais Juris. Ēka celta 1908. gadā pēc Rūdolfa Filipa Donberga un Paula Rībenzāma projekta. Pēc salīdzinoši atturīgās stilistikas, toņu paletes šī elegantā celtne atgādina drīzāk kaut ko no Stokholmas arhitektūras noskaņām, bet tās varbūt tādas subjektīvas izjūtas.


37. Lāčplēša iela 61. Vizuāli efektīgs nams, kuru izceļ bagātīgie ciļņu un skulpturālie dekorējumi, padarot ēku gandrīz vai par dekoratīvā un stateniskā jūgendstila žanru hibrīdu. Iespaidīgs ir arī līdz otrā stāva kāpņu telpas līmenim pagarinātais centrālo ieejas durvju virslogs. Ēkas arhitekts ir Rūdolfs Filips Donbergs, tā celta 1909. gadā.


38. Blaumaņa iela 12a. Manuprāt, elegants un atšķirīgs jūgendstila piemērs, kas "rotājas" nevis ar ciļņiem vai skulptūrām, bet veikli manipulē ar keramikas flīžu laukumiem, ģeometriskām formām un smalkajiem metālkalumiem virs zelmiņiem. Celta 1908. gadā, arhitekts Fridrihs Šefels.


39. Brīvības iela 85. Viens no Rīgas spilgtākajiem stateniskā jūgendstila (ar neogotikas piešprici) paraugiem. Būvēta pēc arhitekta Eižena Laubes 1912. gadā izstrādāta projekta, šī allaž bijusi saimnieciski rosīga ēka - te atradušās dažādas darbnīcas, veikali, izdevniecības. Lai gan 20. gadsimta sākuma ēkas Rīgā parasti tika būvētas dzīvošanai un pat dēvētas par "īres namiem", šī ēka bija gluži vai mūsdienīgs biroju un dzīvokļu jauktā lietojuma piemērs, tikai ar to atšķirību, ka nevis biroji izvietoti pirmajos un dzīvokļi augšējos stāvos, bet gan - biroju telpas izvietotas ar logiem uz ielas pusi, apartamenti - uz pagalma pusi.


40. Skolas iela 32. Skolas ielā 32 atrodas Konstantīna Pēkšēna radīs agrīns (1904) racionālā jūgendstila piemērs - galveno uzsvaru ēkas siluetā rada tās būvapjomu formas, vienlaikus nav aizmirsts arī samērīgs dekoratīvais pieskāriens, kurā īpaši izceļas zilās plāksnītes. Ēkā jau kopš divdesmitajiem gadiem atradās pārsvarā skolas, bet sākotnēji tā celta kā īres nams.


41. Blaumaņa iela 31. Iespaidīgs nacionālā romantisma jūgendstila paraugs arhitekta Aleksandra Vanaga izpildījumā, kuru īpaši izceļ oriģinālais stūra tornis ar augstumā pieaugošu platumu, milzīgie apaļie balkoni ap to, trijstūrveida logi torņa bēniņos, ēģiptiešu kolonna pie stūra ieejas durvīm, iedziļinājums ēkas Blaumaņa ielas fasādē un citi interesanti būvapjoma plastikas elementi.


42. Barona iela 13/15. Viens no namiem, kur jūgendstils ir kā piedeva pamatžanram - eklektismam. Izceļas stūra tornis, tā rotājumi, balkons. Kopā ar pretī esošo Barona ielu 11 veido iespaidīgu ansambli. Ēku projektējis Jānis Alksnis, tā uzcelta 1904. gadā.


43. Brīvības iela 105. Šī krāšņā nama arhitekta vārds - Augusts Vite - varētu neko neizteikt, jo kopumā viņš bijis tikai dažu Rīgas ēku autors (toties viena no tām ir Ārlietu ministrijas ēka). Taču Brīvības ielu 105 arhitekts būvējis kā pašam piederošu namu, redzams, ka arī viņam gājis pie sirds eklektiski dekoratīvais jūgendstils. Jācer, ka ēka reiz tiks atjaunota, un to izdarīs, nemainot krāsu, jo oranžais tonis tai lieliski piestāv (un saspēlējas ar kaimiņu ēku).


44. Tērbatas 33/35, k-2. Viens no agrīnajiem nacionālā romantisma virziena piemēriem Rīgas jūgendstilā, K. Pēkšēna darbs (1906). Redzama jau krietni citāda arhitektoniskā domāšana, ēka šķiet savam laikam futūristiska. Laika gaitā šo to zaudējusi - etnogrāfisko rakstu josla iznīcināta padomju laikos, bet no sarkaniem ķieģeļiem veidotais gadskaitlis "1906" sazin kāpēc aizkrāsots jau atjaunotajā brīvvalstī.


45. Meistaru iela 10. Tautā iesauktais "Kaķu nams" ir viena no kuriozākajām jūgendstila ēkām Rīgā, kas apliecina, ka visos laikos ļaudis spējuši strīdēties un pat tiesāties par smieklīgiem niekiem. Ja daudzviet citētās urbānās leģendas ir patiesas, tad uz nama tornīšiem uzliktie kaķi kļuvuši par pamatīgu skandālu iemeslu. Pēc vienas versijas, ēkas celtnieks — bagāts latviešu tirgotājs — bijis apvainojies, jo netika uzņemts Lielajā ģildē. Tāpēc uz ēkas tika uzlikti divi kaķi, kuru astes sākumā bijušas pavērstas pret Lielās ģildes ēku. Lielā Ģilde ar to nav bijusi mierā un iesūdzējusi namīpašnieku tiesā. Pēc citas versijas kaķi pavērsti pret Rīgas domi (kas tobrīd atradusies tajā pašā virzienā, kur Lielā ģilde), jo ēkas īpašniekam bija strīds ar domi. Arī arhitektoniski ēka ir neparasta - šeit jūgendstila stilistika ir integrēta viduslaiku cietokšņa formas atgādinošā būvapjomā.



46. Krišjāņa Barona iela 49. Viena no tām jūgendstila ēkām, kas nes sevī jau nākamo arhitektūras tendenču iezīmes - speciālisti atzīmē, ka šajā 1911. gadā (arhitekts Eižens Laube) uzbūvētajā celtnē manāmas pirmās divdesmito gadu funkcionālisma vēsmas. Ēkas silueta galvenais akcents ir impozantais, šauri plakanīgais stūra tornis ar miniatūro erkeri un interesantajiem bakoniem. Šī ēka ir viena no tām, kurām paveicies - pirms dažiem gadiem tā atjaunota.


47. Tērbatas iela 33/35. Neparastais nams celts jau 1900. gadā, arhitekti Konstantīns Pēkšēns un Eižens Laube. Ēka tiek dēvēta par "neoislāma" arhitektūras elementu nesēju, tās fasādes izsmalcinātajā mākslinieciskajā kompozīcijā dominē gotiski motīvi, kurus papildina atsevišķas mauru arhitektūras formas un ornamentāli ciļņi jūgendstila izteiksmē.


48. Elizabetes iela 33. Šī ēka ir pirmais Mihaila Eizenšteina mēģinājums ietvert eklektisma fasādē arī modē nākošos jūgendstila motīvus. Ēka faktiski ir liels "kokteilis", kurā līdztekus atsaucēm uz klasicismu, baroku, renesansi parādās arī jūgendstils. Tomēr ārišķīgā greznība maskē vēl nenoformējušos arhitekta rokrakstu, te vēl nav sajūtama īstā Rīgas dekoratīvā jūgendstila dvēsele.


49. Slokas iela 31. Atjaunotā dzīvokļu ēka tiek reklamēta kā "spilgtākais jūgendstila paraugs Pārdaugavā" - ja arī ne viens spilgtākais, tad katrā ziņā "viens no" - bez šaubām. Ēkai ļoti interesants, netipisks būvapjoms, atturīgi gaumīgs dekorējums. Arhitekts Konstantīns Pēkšēns, 1908.


50. Lāčplēša iela 29. Šo Jāņa Alkšņa projektēto ēku interesantu dara milzīgā caurbrauktuve uz pagalmu (vienlaikus ar ēkas iekšpusē vedošām kāpnēm), kas it kā izcērt robu fasādē, arī pildrežģa elementi un netipiski novietotais balkons piektajā stāvā.

Dažas Rīgas jūgendstila ēkas, kas palika tieši aiz "Fotovietas.com" TOP 50:

Bruņinieku iela 73a. Šis būtībā ir viens no noslēpumainākajiem Rīgas īres namiem, par kuru nav atrodama gandrīz nekāda informācija. Taču arhitektūras ziņā tas ir neparasts un izskatīgs nams. Sākotnēji pat grūti saprast, vai tas vispār ir jūgendstils - ēku nerotā gandrīz nekāds dekors, izņemot šarmantos flīzīšu ornamentus labajā augšējā pusē un gaišāk akcentētās logailas. Vertikālajam jūgendstilam piederīgais erkers arī netipisks - ēkas kompozīcijā asimetrisks, tikai labajā malā. Tāpat nezinu Rīgā citas jūgendstila dzīvojamās ēkas, kas būtu celtas no atklāti eksponētiem sarkaniem ķieģeļiem (ir Šmēlinga skolas, ir Āgenskalna tirgus, bet - īres nams?). Savādi, ka šis Bruņinieku ielas brīnums nav iekļauts pat vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā (tajā ir tikai kaimiņos esošā Bruņinieku iela 73b).


Krišjāņa Valdemāra iela 20. Valdemāra iela 20 ir viena no iespaidīgākajām ēkām šajā ielā. Greznais un masīvais nams celts 1907. gadā, tā arhitekts un īpašnieks bija Hermanis Augusts Hartmanis. Uz ēkas vērojamas skaistas sieviešu tēlu skulptūras, kuras, iespējams, darinājis Nacionālās operas strūklakas autors Augusts Folcs (šāds pieņēmums, jo viņa darbnīca atradusies ielas pretējā pusē). Ēkā ir milzīgi dzīvokļi - 7-8 istabu lieli.


Aleksandra Čaka iela 74. Neparasts vertikālā jūgendstila eksemplārs (1910. R.F. Donbergs) ar šim virzienam ierasti izceltiem būvapjoma izvirzījumiem, kas šajā fasādē veido īpaši tīkamu saspēli starp balkoniem.


Alberta iela 6. Viens no bēdīgajiem Rīgas jūgendstila ēku stāstiem. Pirms dažiem gadiem šo 1903. gadā celto, tagad pamesto ēku "daiļoja" vien zaļie drošības tīkli, šobrīd jau tā apjozta ar koka sētu. Un tas viss notiek Rīgas jūgendstila lepnumā, tūristiem reklamētajā Alberta ielā. Maskaroniem, kas redzami virs ēkas ieejas vārtiem, atliek vien bēdīgi nopūsties...


Valdemāra iela 37.


Miera iela 19.


Tērbatas iela 86.


Stabu iela 65.


Miera iela 94.


Stabu iela 13.


Krišjāņa Valdemāra iela 23.


Elizabetes iela 23. 


Krišjāņa Barona iela 30.


Ģertrūdes iela 60.


Brīvības iela 76.


Slokas iela 29.


Brīvības iela 46.


Kuģu iela 24.


NOBALSO PAR SAVĀM SKAISTĀKAJĀM RĪGAS JŪGENDSTILA ĒKĀM

Skatiet Latvijas skaistākās Foto vietas arī interaktīvā kartē: