Šķūņu iela 12/14. Viens no grūtāk pamanāmajiem Rīgas jūgendstila dārgumiem - ejot pa šauro Šķūņu ielu, ir pamatīgi jāatgāž galva, lai ievērotu un novērtētu tās daiļumu. Šī 1902. gadā celtā, H. Šēla un F. Šefela sadarbībā tapusī agrīnā dekoratīvā jūgendstila ēka atšķiras ar to, ka fasādes greznojumā izmantoti gandrīz tikai augu valsts motīvi - vārpas, magones, narcises, kastaņkoku lapas. Tāpat te redzami arī brīvmūrnieku simboli, bet "D" burti kā liecība par ēkas pasūtītāju, bagāto uzņēmēju H. Detmani.

Barona iela 11. Pamatstils šai 1901. gadā celtajai ēkai gan ir eklektisms (neobaroka virziens), taču fasādē izmantoti tik daudz jūgendstilam raksturīgu elementu, ka nebūtu grēks to pieskaitīt arī eklektisma-jūgendstila pārejas posmam. Barona 11 projektējis viens no produktīvākajiem latviešu arhitektiem Konstantīns Pēkšēns. Ēkā jaušams kaut kas starp majestātisku un pompozu greznību, detaļas un rotājumi ir ārkārtīgi izsmalcināti un bagātīgi. Kā novērots, tieši šī (un pretējā Dzirnavu ielas stūrī esošā) ēka ir galvenais magnēts, kas Baronai ielai pievilina tūristus.

Vīlandes iela 1. Iespaidīgā stūra ēka Vīlandes ielā 1 pie jūgendstila meistardarbiem pieskaitāma nosacīti, jo tā kopumā ieturēta eklektisma ("vēlās renesanses", baroka un rokoko) stilā. Tomēr jūgendstilam raksturīgi elementi parādās nama vestibilā, un šajā ziņā tās ir vienas no pirmajām žanra "bezdelīgām" Rīgā. Ārēji viena no visbagātīgāk dekorētajām, vizuāli "smagnējākajām" ēkām Rīgā. Nams ievērojams arī ar to, ka tajā dzīvojušas daudzas slavenības - no komponista Emīla Dārziņa, dziedātāja Marisa Vētras, gleznotāja Jāņa Brektes līdz rakstnieka Mihaila Bulgakova sieva Jeļenai, romāna "Meistars un Margarita" varones prototips. Ēka tika restaurēta 90-tajos gados, kad tika atjaunots arī nodegušais stūra tornītis.

Vīlandes iela 11. Ēka, kas bija viena no pirmajām, viena no lielākajām un krāšņākajām jūgendstila celtnēm, ēka ar skaistākajām ieejas durvīm Rīgā, un droši vien būtu pelnījusi atrasties šajā sarakstā vēl augstāk, ja vien jau sen kā nebūtu pārvērtusies bīstamā graustā. No būves faktiski palikusi tikai redzamā ielas fasāde - aiz tās ir vien pussabrukušas konstrukcijas. Rīgas dome šogad beidzot pieņēmusi lēmumu veikt ēkas piespiedu sakārtošanu. Tas nozīmē, ka ēkas fasāde tikšot iekonservēta, bet pārējās konstrukcijas - nojauktas. Ja nav līdzekļu, lai ēku pilnvērtīgi atjaunotu, laikam jau tas ir labākais risinājums... Atliek cerēt, ka Vīlandes ielai 11 reiz pienāks labāki laiki, kad aiz iekonservētās fasādes atkal tiks izbūvēts pilnvērtīgs dzīvojamais nams.

Elizabetes iela 10a. Pašaurā, brūnā ēka Elizabetes ielā 10a ir Konstantīna Pēkšēna (būvprojekta autora) un Mihaila Eizenšteina (fasādes dizains) kopdarbs. Tā nav tik ļoti "kruzuļaina" kā citi Eizenšteina darbi, acīmredzot arhitekts te vēl tikai "iesildījās".Viens no galvenajiem aci piesaistošiem akcentiem ir plašais, ovālais piektā stāva logs.

Rūpniecības iela 1. Viena no nenovērtētākajām Rīgas jūgendstila pērlēm, kas celta 1903. gadā pēc Rūdolfa Heinriha fon Cikrvica projekta. Sievietes figūra ar liru šīs ēkas fasādē simbolizējot mākslu un daili, un šī ēka patiešām šķiet kā muzikālas harmonijas iemiesojums arhitektūras valodā. Ja es nezinātu, ka Vīnes jūgendstils patiesībā izskatās citādi, tad teiktu, ka šī ēka būtu iederīga tieši Austrijas galvaspilsētā kā mūzikas citadelē.

Strēlnieku iela 4a. Šī ēka gan gluži nav klasificējama dzīvojamo namu kategorijā, jo jau sākotnēji celta privātskolas vajadzībām. Tomēr dizaina ziņā tā pilnībā iederas pārējā eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēku vidū. Lai cik dīvaini tas nebūtu, padomju laikā šajā ēkā pat atradās studentu kopmītnes - droši vien to varētu ierakstīt Ginesa rekordu grāmatā kā greznāko "koju" celtni pasaulē.

Smilšu iela 8. Smilšu ielā 8 (Šefels un Šēls, 1902) atrodas ļoti klasiska, eleganta jūgendstila celtne - gandrīz vai stila koncentrāts. Bagātīgi, tai pašā laikā nepārspīlēti dekorēta. Smilšu ielas fasādes pusē tai ir viens no pašiem skaistākajiem balkoniem Rīgā, virs kura divas daiļavas tur vainagu. Tāpat ēka dāsni rotāta ar metālkalumu vijumiem. 

Alberta iela 8. Alberta iela 8 ir viena no krāšņākajām jūgendstila Mekas - Alberta ielas ēkām. Tā tika uzbūvēta 1903. gadā pēc A. Poļa pasūtījuma un arhitekta vārds komentārus neprasa - protams, tas ir Mihails Eizenšteins. Ēkas fasāde ir īpaši bagāta dažādām skulptūrām. Te harmoniski sadzīvo cilvēku, augu un dzīvnieku valstis, simbolizējot savstarpējo mijiedarbību. Visgreznākā ēkas daļa ir centrālais rizalīts, kas asociējas ar koku, kura augšējās daļas lapotnē izvietota lauvas galva, kas ir spēka un varenības simbols (lauvas redzamas arī uz cita Alberta ielas nama ar numuru 4). Sieviešu maskaroni sniedz daiļumu, bet briesmoņu maskas sargā mājas iemītniekus, atbaidot svešiniekus. Kopējā vizuālajā simfonijā (vai kakafonijā?) iejaucas pat Senās Ēģiptes tēli. Ēkas fasāde ritmiski dalīta ar pilastriem, logu dekoratīvajai apdarei izmantoti dekoratīvie ciļņi, bet ēkas fasādes apdarē izmantots zilais ķieģelis un gaišais apmetums.

Miera iela 5. Ēka, kas aizskrējusi priekšā savam laikam. Nezinot faktus par šo celtni, biju pilnīgi pārliecināts, ka tā ir celta divdesmitajos, trīsdesmitajos gados - no art deco un funkcionālisma laikmeta. Tomēr izrādās, ka tā ir uzbūvēta 1912. gadā. Ieskatoties fasādē uzmanīgāk, var samanīt dažus jūgendstila elementus. Ne mazāk interesanta šī ēka ir ar savu būvapjomu, kurš eksponējas uz ielas stūra pavisam atšķirīgi no ierastā - tai nav klasiska stūra tornīša, tā vietā pavērsta asa šķautne un gluži kā funkcionālismā izliektie balkoni.