
20. gadsimta sākums bija Rīgas ziedu laiki - padsmit gadu laikā pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga divkārt, sasniedzot pusmiljonu, un, tā kā šis periods sakrita ar brīdi, kad pasaules arhitektūras karstākā tendence bija jūgendstils, tieši tad Rīgas "jaunais" centrs izveidojās tāds, kādu to pazīstam šodien - ar iespaidīgu perimetrālo apbūvi, kas pamatoti tiek saukta par vienu no galvenajām jūgendstila citadelēm pasaulē. Rīga bija tolaiku Dubaija vai Šanhaja - gadā tika uzbūvētas pat simts un vairāk jaunas daudzdzīvokļu ēkas. Jūgendstils Rīgā ir ļoti dažāds - sākot no tūristiem pazīstamākajiem, ļoti greznajiem dekoratīvā jūgendstila paraugiem Mihaila Eizenšteina izpildījumā līdz krietni atšķirīgiem racionālā, stateniskā jūgendstila vai nacionālā romantisma paraugiem, reizumis pavisam askētiskiem.
RĪGAS SKAISTĀKO JŪGENDSTILA DZĪVOJAMO ĒKU TOP 50
(vispirms TOP 20 augošā secībā, pēc tam vietas no 21. līdz 50.)










































NO 21. - 50. VIETAI:








29. Tallinas iela 23/1. Lai arī trīsdesmit gadus vēlāk nopelniem bagātais Rīgas arhitekts Eižens Laube šo 1901. gadā uzcelto ēku esot nosaucis par savu jaunības dienu kļūdu, es teiktu - dod dies' ikvienam pieļaut šādas "jaunības kļūdas". Tallinas iela 23/1 ir viena no savdabīgākajām un šarmantākajām pērlēm Rīgas jūgendstila zvaigznājā, neparasti šaura un tāpēc it kā gara celtne ar izteiksmīgu fasādes ritmiku, žanra klasikā ieturētām, graciozām parādes durvīm, virs kurām sākas ne mazāk elegants erkers, kas noslēdzas ar omulīgu balkonu ceturtā stāva līmenī. Rīgas dome ēku klasificējusi kā B kategorijas graustu. Labā ziņa ir tā, ka celtne vismaz ārēji nebrūk strauji..

30. Blaumaņa iela 28. Šīs ēkas būvniecības vēsture ir neparasta - sākotnēji tā tika iecerēta neorenesanses/neogotikas formās, taču celtniecības laikā sākotnējais projekts tika papildināts ar dažādiem fantasmagoriskiem jūgendstila elementiem - pūķiem, lauvām, sejām, utt. Tā nu Blaumaņa iela 28 palikusi kā vienīgais jūgendstila veikums arhitekta K.J. Felsko daiļradē.

31. Alberta iela 2. Viena no Mihaila Eizenšteina projektētajām ēkām Alberta ielā. Šim namam pievērsts krietni mazāk vērības nekā blakusesošajiem Eizenšteina darbiem. Ēka tiešām it kā vairāk pilda laba fona funkciju kaimiņu izcilniecēm (kaut jebkurā citā Rīgas vietā tā nešaubīgi izceltos). Lai gan Alberta 2 ir ļoti grezna, dekoratīva un izsmalcināta, tomēr tai pietrūkst tik spēcīgas patības un radošās harizmas kā kaimiņienēm Alberta 2a un Alberta 4.

32. Bruņinieku iela 81. Pavisam netipiska (īpaši centra nomalēm), šaura un eleganta 1911. gadā celta ēka, par kuru internets neglabā nekādas liecības (izņemot to, ka pirms gada tajā atvērts jauns krodziņš). Izceļas izteiksmīgais logu rūšu raksts, ieejas durvis, kas stilīgi integrētas kopā ar pirmā stāva skatlogu, plašā caurbrauktuve un tās metāla vārti, neparastais balkons jumta stāva dzīvoklim. Plaši lietots ovāla ornaments - gan logu rūtīs, gan vārtos, gan durvīs.

33. Lāčplēša iela 18. Tiek uzskatīta par vienu no pirmajām vertikālā jeb stateniskā jūgendstila ēkām Rīgā, bet šis noteikti nav gadījums, kad "pirmie kucēni jāslīcina". Gluži pretēji, ēkas greznā fasādes mākslinieciskā ekspresija, milzīgais apjoms, kā arī plakanās Rīgas kontekstā interesantais nelielais pacēlums kalnup (sk. pagrabstāva augstuma atšķirības) padara to par vienu no interesantākajām sava žanra ēkām. Prieks, ka nams nesen ticis atjaunots, lai gan rodas jautājums, kāpēc bija jāmaina oriģinālā sarkanā krāsa.

34. Cēsu iela 23. Šis, manuprāt, ir perfekts piemērs, kā ar minimālistiskiem izteiksmes līdzekļiem iespējams panākt satriecošu iespaidu. Ēkas fasāde šķiet pavisam askētiska un vienkārša, taču koptēls, ko veido rūpīgi pārdomātās ģeometriskās līnijas, ēkas augstuma izmaiņas, logu formu kombinācijas un, protams, neparastais stūra ieejas durvju risinājums ar masīvajām kolonnām padara to par vienu no smalkākajiem Konstantīna Pēkšēna un Rīgas jūgendstila meistardarbiem.

35. Lomonosova iela 3. Mihails Eizenšteins nav izpaudies tikai Alberta un Elizabetes ielas "ciku caku" namos. Maskavas forštatē atrodas viena no publikai mazāk pazīstamajām, bet vienlaikus neparastākajām un interesantākajām viņa projektētajām ēkām. Lomonosova iela 3 ir viens no diviem pēdējiem Eizenšteina darbiem (celta 1911. gadā), kas apliecina arhitekta spēju jūgendstila racionalizācijas periodā iet līdzi laika garam. Traģikomiski, ka patlaban ēkai nolupušais apmetums, lai gan pavisam noteikti nebija Eizenšteina iecerēts arhitektonisks elements, taču tā atklātie sarkanīgie ķieģeļi tagad veido itin gaumīgu toņu saspēli ar ēkas augšējo stāvu līmenī iestrādātajiem glazēto zilo ķieģeļu dekoriem.

36. Baznīcas iela 31 ir viens no netipiskākajiem Rīgas jūgendstila piemēriem. Ēkai ir ne vien unikāla, izlocīta perimetra forma, ko nosaka tās atrašanās pie Ģertrūdes baznīcas ielas apļa, bet arī iespaidīga skulptūra, kurā attēlota, pēc vienas versijas, viena no mistiskākajām Bībeles būtnēm - erceņģelis Mihaēls, pēc citas - svētais Juris. Ēka celta 1908. gadā pēc Rūdolfa Filipa Donberga un Paula Rībenzāma projekta. Pēc salīdzinoši atturīgās stilistikas, toņu paletes šī elegantā celtne atgādina drīzāk kaut ko no Stokholmas arhitektūras noskaņām, bet tās varbūt tādas subjektīvas izjūtas.

37. Lāčplēša iela 61. Vizuāli efektīgs nams, kuru izceļ bagātīgie ciļņu un skulpturālie dekorējumi, padarot ēku gandrīz vai par dekoratīvā un stateniskā jūgendstila žanru hibrīdu. Iespaidīgs ir arī līdz otrā stāva kāpņu telpas līmenim pagarinātais centrālo ieejas durvju virslogs. Ēkas arhitekts ir Rūdolfs Filips Donbergs, tā celta 1909. gadā.

38. Blaumaņa iela 12a. Manuprāt, elegants un atšķirīgs jūgendstila piemērs, kas "rotājas" nevis ar ciļņiem vai skulptūrām, bet veikli manipulē ar keramikas flīžu laukumiem, ģeometriskām formām un smalkajiem metālkalumiem virs zelmiņiem. Celta 1908. gadā, arhitekts Fridrihs Šefels.

39. Brīvības iela 85. Viens no Rīgas spilgtākajiem stateniskā jūgendstila (ar neogotikas piešprici) paraugiem. Būvēta pēc arhitekta Eižena Laubes 1912. gadā izstrādāta projekta, šī allaž bijusi saimnieciski rosīga ēka - te atradušās dažādas darbnīcas, veikali, izdevniecības. Lai gan 20. gadsimta sākuma ēkas Rīgā parasti tika būvētas dzīvošanai un pat dēvētas par "īres namiem", šī ēka bija gluži vai mūsdienīgs biroju un dzīvokļu jauktā lietojuma piemērs, tikai ar to atšķirību, ka nevis biroji izvietoti pirmajos un dzīvokļi augšējos stāvos, bet gan - biroju telpas izvietotas ar logiem uz ielas pusi, apartamenti - uz pagalma pusi.

40. Skolas iela 32. Skolas ielā 32 atrodas Konstantīna Pēkšēna radīs agrīns (1904) racionālā jūgendstila piemērs - galveno uzsvaru ēkas siluetā rada tās būvapjomu formas, vienlaikus nav aizmirsts arī samērīgs dekoratīvais pieskāriens, kurā īpaši izceļas zilās plāksnītes. Ēkā jau kopš divdesmitajiem gadiem atradās pārsvarā skolas, bet sākotnēji tā celta kā īres nams.

41. Blaumaņa iela 31. Iespaidīgs nacionālā romantisma jūgendstila paraugs arhitekta Aleksandra Vanaga izpildījumā, kuru īpaši izceļ oriģinālais stūra tornis ar augstumā pieaugošu platumu, milzīgie apaļie balkoni ap to, trijstūrveida logi torņa bēniņos, ēģiptiešu kolonna pie stūra ieejas durvīm, iedziļinājums ēkas Blaumaņa ielas fasādē un citi interesanti būvapjoma plastikas elementi.

42. Barona iela 13/15. Viens no namiem, kur jūgendstils ir kā piedeva pamatžanram - eklektismam. Izceļas stūra tornis, tā rotājumi, balkons. Kopā ar pretī esošo Barona ielu 11 veido iespaidīgu ansambli. Ēku projektējis Jānis Alksnis, tā uzcelta 1904. gadā.

43. Brīvības iela 105. Šī krāšņā nama arhitekta vārds - Augusts Vite - varētu neko neizteikt, jo kopumā viņš bijis tikai dažu Rīgas ēku autors (toties viena no tām ir Ārlietu ministrijas ēka). Taču Brīvības ielu 105 arhitekts būvējis kā pašam piederošu namu, redzams, ka arī viņam gājis pie sirds eklektiski dekoratīvais jūgendstils. Jācer, ka ēka reiz tiks atjaunota, un to izdarīs, nemainot krāsu, jo oranžais tonis tai lieliski piestāv (un saspēlējas ar kaimiņu ēku).

44. Tērbatas 33/35, k-2. Viens no agrīnajiem nacionālā romantisma virziena piemēriem Rīgas jūgendstilā, K. Pēkšēna darbs (1906). Redzama jau krietni citāda arhitektoniskā domāšana, ēka šķiet savam laikam futūristiska. Laika gaitā šo to zaudējusi - etnogrāfisko rakstu josla iznīcināta padomju laikos, bet no sarkaniem ķieģeļiem veidotais gadskaitlis "1906" sazin kāpēc aizkrāsots jau atjaunotajā brīvvalstī.

45. Meistaru iela 10. Tautā iesauktais "Kaķu nams" ir viena no kuriozākajām jūgendstila ēkām Rīgā, kas apliecina, ka visos laikos ļaudis spējuši strīdēties un pat tiesāties par smieklīgiem niekiem. Ja daudzviet citētās urbānās leģendas ir patiesas, tad uz nama tornīšiem uzliktie kaķi kļuvuši par pamatīgu skandālu iemeslu. Pēc vienas versijas, ēkas celtnieks — bagāts latviešu tirgotājs — bijis apvainojies, jo netika uzņemts Lielajā ģildē. Tāpēc uz ēkas tika uzlikti divi kaķi, kuru astes sākumā bijušas pavērstas pret Lielās ģildes ēku. Lielā Ģilde ar to nav bijusi mierā un iesūdzējusi namīpašnieku tiesā. Pēc citas versijas kaķi pavērsti pret Rīgas domi (kas tobrīd atradusies tajā pašā virzienā, kur Lielā ģilde), jo ēkas īpašniekam bija strīds ar domi. Arī arhitektoniski ēka ir neparasta - šeit jūgendstila stilistika ir integrēta viduslaiku cietokšņa formas atgādinošā būvapjomā.



48. Elizabetes iela 33. Šī ēka ir pirmais Mihaila Eizenšteina mēģinājums ietvert eklektisma fasādē arī modē nākošos jūgendstila motīvus. Ēka faktiski ir liels "kokteilis", kurā līdztekus atsaucēm uz klasicismu, baroku, renesansi parādās arī jūgendstils. Tomēr ārišķīgā greznība maskē vēl nenoformējušos arhitekta rokrakstu, te vēl nav sajūtama īstā Rīgas dekoratīvā jūgendstila dvēsele.

49. Slokas iela 31. Atjaunotā dzīvokļu ēka tiek reklamēta kā "spilgtākais jūgendstila paraugs Pārdaugavā" - ja arī ne viens spilgtākais, tad katrā ziņā "viens no" - bez šaubām. Ēkai ļoti interesants, netipisks būvapjoms, atturīgi gaumīgs dekorējums. Arhitekts Konstantīns Pēkšēns, 1908.

50. Lāčplēša iela 29. Šo Jāņa Alkšņa projektēto ēku interesantu dara milzīgā caurbrauktuve uz pagalmu (vienlaikus ar ēkas iekšpusē vedošām kāpnēm), kas it kā izcērt robu fasādē, arī pildrežģa elementi un netipiski novietotais balkons piektajā stāvā.

Dažas Rīgas jūgendstila ēkas, kas palika tieši aiz "Fotovietas.com" TOP 50:
Bruņinieku iela 73a. Šis būtībā ir viens no noslēpumainākajiem Rīgas īres namiem, par kuru nav atrodama gandrīz nekāda informācija. Taču arhitektūras ziņā tas ir neparasts un izskatīgs nams. Sākotnēji pat grūti saprast, vai tas vispār ir jūgendstils - ēku nerotā gandrīz nekāds dekors, izņemot šarmantos flīzīšu ornamentus labajā augšējā pusē un gaišāk akcentētās logailas. Vertikālajam jūgendstilam piederīgais erkers arī netipisks - ēkas kompozīcijā asimetrisks, tikai labajā malā. Tāpat nezinu Rīgā citas jūgendstila dzīvojamās ēkas, kas būtu celtas no atklāti eksponētiem sarkaniem ķieģeļiem (ir Šmēlinga skolas, ir Āgenskalna tirgus, bet - īres nams?). Savādi, ka šis Bruņinieku ielas brīnums nav iekļauts pat vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā (tajā ir tikai kaimiņos esošā Bruņinieku iela 73b).

Krišjāņa Valdemāra iela 20. Valdemāra iela 20 ir viena no iespaidīgākajām ēkām šajā ielā. Greznais un masīvais nams celts 1907. gadā, tā arhitekts un īpašnieks bija Hermanis Augusts Hartmanis. Uz ēkas vērojamas skaistas sieviešu tēlu skulptūras, kuras, iespējams, darinājis Nacionālās operas strūklakas autors Augusts Folcs (šāds pieņēmums, jo viņa darbnīca atradusies ielas pretējā pusē). Ēkā ir milzīgi dzīvokļi - 7-8 istabu lieli.

Aleksandra Čaka iela 74. Neparasts vertikālā jūgendstila eksemplārs (1910. R.F. Donbergs) ar šim virzienam ierasti izceltiem būvapjoma izvirzījumiem, kas šajā fasādē veido īpaši tīkamu saspēli starp balkoniem.

Alberta iela 6. Viens no bēdīgajiem Rīgas jūgendstila ēku stāstiem. Pirms dažiem gadiem šo 1903. gadā celto, tagad pamesto ēku "daiļoja" vien zaļie drošības tīkli, šobrīd jau tā apjozta ar koka sētu. Un tas viss notiek Rīgas jūgendstila lepnumā, tūristiem reklamētajā Alberta ielā. Maskaroniem, kas redzami virs ēkas ieejas vārtiem, atliek vien bēdīgi nopūsties...


Miera iela 19.

Tērbatas iela 86.






Krišjāņa Barona iela 30.

Ģertrūdes iela 60.

Brīvības iela 76.

Slokas iela 29.

Brīvības iela 46.

Kuģu iela 24.

NOBALSO PAR SAVĀM SKAISTĀKAJĀM RĪGAS JŪGENDSTILA ĒKĀM
Skatiet Latvijas skaistākās Foto vietas arī interaktīvā kartē:
MY PHOTOS ON SHUTTERSTOCK | MANAS FOTOGRĀFIJAS SHUTTERSTOCK
Seko mūsu Facebook lapai un esi lietas kursā par jaunākajām Rīgas un Latvijas fotogrāfijām, arhitektūras, pilsētvides un tūrisma rakstiem Fotovietas.com!
Nams Tērbatas ielā 33/35, k 2 ar savu īpaši individuālo raksturu, kur būvapjomi izkārtoti kā atsevišķi nami vienā veselumā! Itkā senās Rīgas vecpilsētas šaurībā tapušie nami, kur mazā zemes platība liedza iet plašumā. Man šis nams bija lieliskas pārsteigums!
AtbildētDzēst