Ziema šogad turpina lutināt. Kā gan iespējams pretoties tādiem laika apstākļiem, kādi bija vakar - spilgta saule, zilas debesis, balts sniegs, kas vēl saglabājies arī uz koku zariem? Tas vilktin velk ārā, pat zinot, ka ceļi riteņbraukšanai šobrīd nav paši ērtākie un drošākie.

Šoreiz maršrutu plānoju tā, lai pa šoseju būtu jābrauc salīdzinoši nedaudz, vairāk lauku un meža ceļi. Sākotnējās aizdomas par to, ka uz lauku ceļa velosipēds stigs sniegā, neapstiprinājās - sniegs pēc iepriekšējā (sestdienas) vakarā notikušā megaputeņa jau bija ne vien izšķūrēts, bet arī itin labi piebraukāts. Protams, atslābt nevar ne uz mirkli, jo ir arī mazāk pieblietētas joslas, kur riepas mēdz sanest, tomēr kopumā tāds nopietnāks nokrišanas "mēģinājums" (par laimi, ne līdz galam izdevies) sanāca tikai vienu reizi.

Dzidri zilās debesis un idilliski ziemīgā atmosfēra ātri pārņēma manus fotogrāfa instinktus savā varā - īpaši pirmajos desmit kilometros vairāk stājos un fotografēju, nekā braucu. Iepriekšējo gadu pelēko dubļu ziemu izbadināts, tvēru un kāri apriju šīs ainavas vienu pēc otras. Īpaši maģiski bija tie mirkļi, kad, uzpūšot nelielam vējam, no egļu un priežu galotnēm lejup sijājās sniega pārslas - kā balti cukurgraudi uz zilo debesu fona.

Pa ceļam redzēju arī citus katru savā veidā baudām skaisto dienu. Kāds vizinājās aiz automašīnas virvē iesietās ragavās, cits - ragavās uz lauka, kas piesietas aiz pūķa (vējš gan, šķiet, bija par mierīgu šādai izklaidei). Vairāki autobraucēji atbrauca un piestāja pie Ogresgala pontonu tilta, līdzīgi kā es acīmredzot cerot uz kādu skaistu Ogres upes ainavu, taču te (tāpat kā trijās citās vietās, kur upe met līkumu, pienākot tieši blakus ceļam), nekas īpaši vizuāli aizraujošs gan nebija vērojams.

Kopumā šis šķita šogad līdz šim vizuāli skaistākais izbrauciens. Interesanti gan, ka tehniskā ziņā vissarežģītāk bija izbraukt tos ceļa posmus, kur tam it kā vajadzēja būt visvienkāršāk un drošāk - pa Ogres veloceliņiem, kas vai nu vispār nebija izbraucami (jo tur bija tikai iebristas "risas", kam apkārt sniegs gandrīz līdz ceļiem) vai arī  piemīdīti, nelīdzeni un slideni, katrā ziņā krietni sliktāki braukšanas apstākļi nekā uz lauku ceļa. Savukārt uz Ogres - Ciemupes veloceļa, kas kopumā bija samērā normāls, dažviet pārsteidza interesanti "sniega barhāni" - taču tiem nebija grūti pa malu pārbraukt un tie vismaz priecēja acis (sk. pēdējo bildi).