Bauska - pilsēta upju satekā




Nelielā mazpilsēta, kas atrodas 60 kilometrus uz dienvidiem no Rīgas un 20 kilometrus no Lietuvas robežas, Latvijas mērogā ir pazīstama ar vairākiem "zīmoliem" - gan labiem, gan ne tik labiem. Pie pēdējiem pieskaitāma kaušļu pilsētas slava, ne velti tiek ironizēts par Bauskas tūrisma saukli: "Pilsēta, kur satiekas" un atgādināts senlaiku teiciens: "Par laimīgu lai sevi sauc, kas brauc no Bauskas nepiekauts"... Tomēr šie mīti mūsdienās ir patālu no realitātes - šajā ziņā Bauska neatšķiras no vairuma citām Latvijas mazpilsētām. 


Tas, ar ko Bauska ir pamatoti izdaudzināta - vislabāk restaurētais viduslaiku un renesanses pils komplekss Latvijā, kā arī ikvasaras kantri festivāls, kura dēļ vasarās Rīga-Bauska autobusā var ieraudzīt pat dažu labu eksotiska izskata ārzemnieku, jau Iecavā autobusa šoferim cerīgi vaicājot: "Bauske?". Bet - te ir vēl, ko redzēt.


Galvenie fakti

IEDZĪVOTĀJU SKAITS: 9348 (01.01.2016)
PLATĪBA: 6,3 kv. km 
ETNISKAIS SASTĀVS: latvieši (77%), krievi (11%), lietuvieši (6%)
TŪRISTU SKAITS: ~200 000 
DIBINĀTA: 1609 

Nokļūt Bauskā iespējams pa autoceļu - to pašu starptautisko Via Baltica, kas Atmodas laikā kļuva par leģendāro Baltijas ceļu, to pašu, uz kura baušķenieki 2009. gadā, dusmās par vietējās slimnīcas aizvēršanu, nosprostoja satiksmi un kā "adekvātu" atbildi izpelnījās Iekšlietu ministrijas specvienības ierašanos. Jāsaka gan, ka baušķenieki jau sen (vismaz divdesmit gadus) vēlas, lai ienākošais smagais transports un pārējais tranzīts tiktu novirzīts apkārt pilsētai pa apvedceļu, taču uz infrastruktūras izbūvi mūsu politiķiem, kā zināms, daudz mazāk gribēšanas kā uz slimnīcu slēgšanu vai specvienību norīkošanu. Apvedceļa neesamība nozīmē, ka Bauska nevar pilnībā realizēt savu pelnīto potenciālu būt mierīgai, klusai un nepiesārņotai mazpilsētai, un, lai gan pilsētas dome centusies pārliecināt valdību ieplānot apvedceļa projektu "RailBaltica" būvniecības fāzē, Satiksmes ministrija atbildējusi, ka ātrākais laiks, kad Bauska varētu tikt pie ilgi gaidītā apvedceļa, varētu būt tikai no 2028. - 2034. gadam.  

Ceļš Via Baltica virzienā no Rīgas, ienākot Bauskas administratīvajā teritorijā. RailBaltica dzelzceļa līnija tiks būvēta tikai dažus kilometrus no šīs šosejas

Bauskas rekonstruētais Rātsnams
Jau iebraucot pilsētā pa Via Baltica no Rīgas, tūlīt pēc Mēmeles tilta šķērsošanas skatienam sevi atklāj pilsētas vēsturiskais centrs, kura galvenais simbols gan nebūt nav tik "vēsturisks" kā par tādu cenšas izlikties - līdzīgi kā Melngalvju nams Rīgā, arī Bauskas rātsnams ir uzcelts pilnīgi no jauna. Oriģinālais rātsnams nepārdzīvoja karu, lai gan tā nolaišana un demolēšana pakāpeniski sākās jau 19. gadsimta beigās. Rekonstruētā ēka tika pabeigta 2011. gadā. 

Rātslaukums Ziemassvētku laikā

Bauskas rātslaukums atrodas tieši blakus Via Baltica ceļam (Kalna ielai), iebraucot pilsētā no Rīgas puses 


Bauskas rātslaukums no augšas. Kalna iela (Via Baltica) ar tās tranzīta satiksmi redzama augšpusē

Bauskas vēsturiskā centra "mugurkaulu" veido pamatā divas ielas - Rīgas iela un Plūdoņa iela - kas, izvietojušās pilsētas "ielejas" daļā, stiepjas apmēram kilometra garumā paralēli Mēmeles upei. Šajā rajonā atrodamas gana vēsturiskas mūra un koka ēkas, kas celtas laika periodā no 16. līdz 19. gadsimtam. 

Bauskas vecpilsēta pieguļ Mēmeles krastam, to veido divas galvenās ielas - Rīgas iela (zemāk) un Plūdoņa iela (augstāk) 

Nesen rekonstruētā Rīgas iela, pa kreisi vēsturiskā Lodiņa alus fabrika, kas 2005. gadā pat bija atsākusi darbību, bet diemžēl tikai uz gadu (alus bija garšīgs!). Pērn ēkas un iekārtas izsolītas

Bauskas Svētā Gara evanģēliski luteriskā baznīca
Senākā vietzīme Bauskas vecpilsētas rajonā ir Bauskas Svētā Gara evanģēliski luteriskā baznīca. Tā celta 1594. gadā vēlīnās gotikas stilā un tolaik bija domāta tikai pilsētas vācu iedzīvotāju vajadzībām. Interesanti, ka sākotnējai ēkai nebija torņa, tas tika piebūvēts vēlāk. Iespējams, kādam tur augšā šis lēmums nemaz negāja pie sirds - sākotnēji ļoti augstajā, smailajā tornī divreiz iespēra zibens (1799. un 1815. gadā), līdz ļaudīm "pieleca" un tie pārbūvēja torni šobrīdējā izskatā - zemāku, ar četrslīpju jumtu.
       
Bauskas pils un Bauskas dabas parks - vieta, kur divas upes satek vienā  
Bauskas viduslaiku pils drupas un atjaunotā renesanses hercoga pils
Bauskas lielākais tūrisma dārgums, protams, ir tās pils, un es teiktu - arī unikālā ainava (vismaz Latvijas kontekstā noteikti) ap to. Bauskas pils uzcelta uz pašauras, bet paugurainas zemes strēles starp Mūsu un Mēmeli, neilgi pirms tās vienojas kopīgā tālākā tecējumā kā Lielupe. Un es aizvien nesaprotu - vai tās ir tikai manis kā dzimuša baušķenieka subjektīvās izjūtas vai tomēr objektīva estētiska realitāte, bet, manuprāt, tieši šīs upju satekas un interesantās topogrāfijas dēļ Bauskas aero skati ir paši skaistākie Latvijā (saku to kā drona pilots, kas uzņēmis aero fotogrāfijas lielai daļai Latvijas pilsētu). 

Bet, atgriežoties pie pašas pils - tā tika sākta būvēt 15. gadsimtā un celtniecība turpinājās līdz pat 16. gadsimta beigām. Pils senākajai daļai bija pamatīgs novērošanas tornis ar trīsarpus metru biezām sienām. Šodienas pils sastāv no divām daļām - viduslaiku pils drupām un vairāku desmitu gadu laikā restaurētās jaunākās (renesanses laika) hercoga pils. Pilī iespējams uzkāpt arī skatu tornī, kas atklāj pilsētas un apkārtējo dabas parka teritoriju panorāmas skatus. Bauskas pils muzejs ir viens no pašiem apmeklētākajiem Latvijā - katru gadu tur viesojas ap 170 000 cilvēku. Tas ir tikai par trešdaļu mazāk nekā šķietami krietni populārākajai Rundāles pilij (10 kilometru no Bauskas), kuru apmeklē 240 000 tūristu gadā.

  
Skats uz Mēmeli no Bauskas pilskalna rudenī
Bauskas dabas parks ir viena no Latvijas romantiskākajām vietām. Šeit Mūsa un Mēmele savienojas kopā Lielupē - kur vēl skaistāku dabas alegoriju par mūžīgu mīlestību. Ne velti kāds savulaik populārs šlāgerdziedātājs reiz dziedāja: "...un kā divas upes vienā abi tālāk plūdīsim". Tiesa, ne tik romantisks vēlāk izvērtās šī dziedātāja tūrisma biznesa krahs, bet tas lai nu paliek.


Skats uz Mūsu no Bauskas pilskalna skaistā ziemas dienā
Iepirkšanās centru komplekss ar vairākiem konkurentiem zem viena jumta

PRAKTISKĀ INFORMĀCIJA


Kā nokļūt?


Bausku var sasniegt no Rīgas ar autobusu. Tie atiet bieži - katras divdesmit minūtes. Brauciens ilgst stundu un divdesmit minūtes, biļetes cena 3,50 eiro.  



Kur paēst?


Bauskā ir vairākas iespējas labi ieturēties par nedārgām cenām. Viena no tām ir blakus rātslaukumam - krodziņš "Taverna" (Rīgas iela 27). Es rekomendētu arī "Mīklas paradīzi" Dārza ielā 16a.   

Iepirkšanās

Galvenais iepirkšanās komplekss Bauskā atrodas tieši uzkalnā, iebraucot no Rīgas puses jau pa gabalu labi pamanāma Rimi izkārtne. Turpat arī "Maxima", "SuperAction" un "Mājai un Dārzam" un vairāki mazāki veikaliņi. 


Autostāvvietas



Autostāvvietas Bauskā ir bezmaksas un pilsētā ir gana daudz vietu, kur noparkoties. Parasti nav problēmu atrast vietu, kur nolikt auto, ja vien netrāpat uz kāda lielāka festivāla laiku. 



BAUSKAS FOTO GALERIJA
Seko mūsu Facebook lapai un esi lietas kursā par jaunākajām Rīgas un Latvijas fotogrāfijām, arhitektūras, pilsētvides un tūrisma rakstiem Photoriga.com! 

[full_width]

Ierakstīt komentāru

Copyright © Fotovietas. Designed by OddThemes