AINAVISKUMS

Iecavas - Jelgavas ceļā klasiskās Zemgales āres un lauksaimniecības zemes mijas ar īsiem mežu iestarpinājumiem. Ainavas ir samērā plašas un atvērtas. Dažviet (tuvāk Iecavas pusei) ceļu izdaiļo arī epizodiskas koku alejas, pie pašas Iecavas ceļa vienā pusē vērojama ābeļu rinda. 

CEĻA SEGUMS UN DROŠĪBA 

Ceļš pirms dažiem gadiem ticis rekonstruēts, tam atjaunots segums uz labas kvalitātes, gludu asfaltu, pa kuru komfortabli pārvietoties arī ar šosejas velosipēdu. Tiesa gan, par velobraucēju drošību ceļa rekonstrukcijas procesā nav padomāts, asfaltētā ceļa nomales daļa ir pašaura. Pozitīvi, ka satiksme nav pārāk intensīva.  

APSKATES VIETAS

Tiešā ceļa tuvumā īpašu apskates objektu nav. Ceļa vidusdaļā agros pavasaros iespējams ieraudzīt neparastākus applūdušu mežu apvidus, kur ap koku saknēm skalojas ūdens. Ceļš ved cauri Garozas ciematam, kur redzamas dažas mazliet interesantas ēkas, t.sk. padomju modernisms. Dažus km aiz Garozas uz Jelgavas pusi ceļa malā atrodas arī piemineklis vareļiem - 14 kritušajiem kara skolas kadetiem cīņās pret Bermonta karaspēku 1919. gada novembrī. 

Ābeļu rinda ceļa sākumā, izbraucot no Iecavas:
Reiz Garozas ciemata mērogam itin šika, tagad pamesta padomju modernisma ēka:
Piemineklis vareļiem. Oriģināli uzcelts 1930ajos gados, taču 1950ajos padomju varas saspridzināts. Atjaunots 1990. gadā:
Applūdušie meži atgādina kaut ko no Floridas "Everglades" ainavu repertuāra:
Jelgavas apvedceļa pārvads un skats no tā, kur ceļam paralēli iet arī dzelzceļš:


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana