Lasnamäe mācības Purvciemam jeb - ko atkal igauņi izdarījuši labāk par mums?

Brīvdienās starp Ziemassvētkiem un Jaungadu sanāca apmeklēt lielāko dzīvojamo rajonu Tallinā - turklāt ne vien Tallinā, bet arī visā Baltijā (ne Rīgā, ne Viļņā nav tik apdzīvotu apkaimju). Ar 118 000 iedzīvotāju Lasnamäe ir divreiz lielāks par Purvciemu, un, ņemot atsevišķi, tā būtu sestā lielākā pilsēta Baltijā (aiz galvaspilsētām, Kauņas un Klaipēdas). Turklāt šeit iedzīvotāju skaits nevis samazinās, bet palēnām pieaug.



Lasnamäe nebija brauciena mērķis, taču, tā kā ceļojumam izīrētais apartaments atradās tieši tur, tad nolēmu, ejot uz lielveikalu, doties arī nelielā vakarīgā pastaigā pa tuvējo apkārtni, kas, protams, aptvēra tikai nelielu daļu no milzīgā, vismaz 6 kilometrus garā rajona, tomēr deva labu priekšstatu par... kārtējām lietām, kurās igauņi mums atkal aizsteigušies tālu priekšā.

Lasnamäe ir interesants ar to, ka tas uzcelts uz kaļķakmens plato, kas paceļas ap 30-50 metriem virs jūras līmeņa. Tieši no šī plato tikuši rakti akmeņi Tallinas pirmo ēku celtniecībai vairākus kilometrus uz rietumiem, kur izveidojās Tallinas vecpilsēta, pilsētas vēsturiskais centrs.  



Skats virzienā uz centru
Jauno dzīvokļu ēku kvartāls kā apliecinājums Lasnamäe pozitīvajām iedzīvotāju skaita tendencēm 
Par Lasnamäe kā pilsētas daļu pirmoreiz vīzijas sāka parādīties tikai 20. gadsimta sākumā (somu arhitekta Eliela Sārinena ideja par "Lielo Tallinu"). Padomju plānveida celtniecība ar vērienu ķērās klāt savu vīziju realizēšanai 70to gadu beigās. Lasnamäe bija iecerēts kā modernisma "skudru pūžna" idille - kā vēl tagad atzīst eksperti, projekts patiešām bija labs, bija paredzēti ne tikai visa veida servisa centri un infrastruktūra ērtai dzīvei, bet arī "zaļais koridors", kas pārklātos ar iedziļināto automaģistrāli un tai piegulošajām teritorijām, kur zaļumos slīgtu skolas un bērnudārzi...



Kā jau ierasts padomju pilsētplānošanā un būvniecībā, gribēšana izrādījās daudz lielāka par varēšanu, un daudz kas no labajām iecerēm Lasnamäe netika realizēts. Turklāt 80to gadu beigās Lasnamäe igauņiem kļuva par ko līdzīgu Rīgas metro un Daugavpils HES latviešiem - "Stop Lasnamäe!" bija viens no atmodas sākuma saukļiem, pieprasot pārtraukt vērienīgā pilsētbūvniecības projekta realizāciju, kas paredzēja arvien jaunu imigrantu ievešanu no "brālīgajām republikām". Tikai 27% Lasnamäe iedzīvotāju ir igauņi (salīdzinājumā Purvciemā latviešu ir ap 42%, Pļavniekos - 31%). 



"Kanjons" norobežo dzīvojamo rajonu no autostrādes radītā trokšņa un piesārņojuma

Lasnamäe centrālā ass ir Laagna iela - šis "satiksmes kanjons" ir līdz pat 8 joslām plata autostrāde, kas izrakta un iedziļināta kaļķakmenī, tāpēc izpelnījusies vietējo iesauku "Lasnamäe kanāls". Tiešām labs veids, kā mazināt šādas masīvas satiksmes artērijas negatīvos efektus - ja ne gaisa, tad vismaz skaņas un vizuālo piesārņojumu noteikti. Ik pa pārsimts metriem "kanālu" šķērso tikai gājējiem vai gājējiem un auto paredzēti tiltiņi.

To, ka Tallinas blokmāju rajonu ēkas pēdējo aptuveni desmit gadu laikā ir masveidā renovētas, jau zināju. Arī Lasnamäe rajonā pirmais, kas rada krietni kvalitatīvākas vides iespaidu, salīdzinājumā ar Rīgas "purvciemiem un pļavniekiem", ir tieši ēku salīdzinoši labais stāvoklis - daļa ir pilnībā renovētas, bet faktiski visām ir renovēti balkoni, gala sienas, lieliski izskatās kāpņu telpas - stiklotas, gaišzaļi krāsotas un nepārtraukti apgaismotas (no energoresursu taupības viedokļa tas varbūt nav OK, toties rada drošības un mājīguma sajūtu), tās var pārredzēt jau no ielas.


Nezinu, kādā veidā igauņiem ir izdevies kooperēties tik visaptverošai padomju rajonu renovācijai, un vai un cik lielu lomu tajā spēlējusi valsts/pašvaldība - taču viņiem acīmredzot nav traucējis Rīgas vietvalžu mūžīgais attaisnojums "ka dzīvokļu īpašnieki, īpaši lielajās daudzdzīvokļu mājās, nav spējīgi vienoties". Taču, ja šajā gadījumā Rīgas domei vismaz ir kāds nosacīts attaisnojums, tad attiecībā uz nākamo būtiskāko pilsētvides kvalitātes raksturlielumu tāda nav vispār.



Ielu, ietvju un gājēju celiņu kvalitāte vismaz tajā Lasnamäe rajona daļā, pa kuru pastaigājos, bija gandrīz nevainojama (vai nu man tiešām tā paveicās un es pilnīgi nejauši nokļuvu retajā rekonstruētajā Tallinas blokmāju rajonu stūrītī? - pilnīgi drošu atbildi uz to, protams, varētu sniegt tikai plašāki urbānie klejojumi pa Igaunijas galvaspilsētu, bet no varbūtības teorijas viedokļa - diez vai!). Asfalts ir gluds, nebojāts, uz ietvēm peļķes neveidojas, gājēju izveidotie "taisnāko maršrutu" celiņi ir nevis cilvēku voluntāri iemīdītas, dubļainas takas, bet speciāli ierīkoti, izbruģēti ar bruģakmeni - tā uzskatāmi izpaužas Tallinas pilsētplānotāju un būvnieku atsaucība iedzīvotāju dabiskajiem paradumiem. Pat nelielu ieliņu vidū ierīkotas "drošības saliņas" gājējiem - vai kas tāds Rīgā vispār ir kaut kur redzēts?

Renovēti balkoni, gludas, apgaismotas ietves bez bedrēm un peļķēm un pat gājēju izveidotie "taisnāko maršrutu" celiņi ir bruģēti

Automašīnu izvietošana arī Tallinā, protams, ir problēma - padomju blokmāju rajoni netika paredzēti tik milzīgam auto daudzumam. Bet te vismaz ir mēģināts domāt par šīs problēmas risinājumiem - pie daudzdzīvokļu mājām ir iezīmētas stāvvietas, gan paralēlās ielu malās, gan perpendikulārās, ja ir vieta tuvāk mājai. Kopumā ir sajūta, ka arī šajā jomā tiek uzturēta vismaz kaut kāda kārtība.



Pie daudzdzīvokļu mājām daudzviet iezīmētas auto stāvvietas, gan paralēlās (ielu malās), gan perpendikulārās
Kā smaragds kronī visam iepriekš runātajam - vienā no Lasnamäe lokālajiem centriņiem ieraugu skaistu, izgaismotu, gaumīgi izdekorētu egli. Neesmu pamanījis (arī meklējot "Google" šādi attēli neatrodas), ka Rīgas mikrorajonos tiktu uzstādītas Ziemassvētku egles. Bet tā varbūt arī ir pareizi - jo izdekorētas egles visas pārējās postažas vidū (citādi Rīgas blokmāju rajonus diemžēl nodēvēt nevar) savā ziņā būtu ģeķība.


Rezumējot - Lasnamäe nav Leiputrija, un līdz Rietumvalstu attīstītāko daudzdzīvokļu māju rajonu dzīvesvides kvalitātes līmenim vēl ir, kur augt, taču var teikt, ka Lasnamäe ir jau krietni tuvāk šim līmenim nekā Rīgā ierastajai blokmāju apkaimju pilsētvides degradācijai. Mums atliek sevi mierināt vien ar to, ka Viļņā mikrorajonu sakārtotība, cik redzēts, nav īpaši labāka kā Rīgā (cita lieta, ka Viļņas blokmājām un to izvietojumam pilsētā ir burvīgas dabiskās (reljefa) priekšrocības).


Ierakstīt komentāru

Copyright © Fotovietas. Designed by OddThemes