No Putina un Trampa skūpsta līdz Siguldas cienīgiem skatiem un zaļas krāsas ezeriem - Lietuvas galvaspilsēta Viļņa savos četrsimts kvadrātkilometros slēpj sevī krietni vairāk par to, ko parasti reklamē tūristiem (izcilo baroka vecpilsētu, pilis un baznīcas, Ģedimina torni, Užupes republiku). Viļņa ir uzcelta ļoti skaistā apvidū - starp vareniem pakalniem un ielejām, kas slēpj negaidītus burvīgu skatu punktus un dabas brīnumus. Šajā rakstā par desmit aizraujošām vietām Lietuvas galvaspilsētā, dažas no kurām ir zināmas tikai vietējiem, tāpēc arī brīvas no tūristu pūļiem.




Skats no Tauras kalna. Tauras kalns ir iecienīta Viļņas iedzīvotāju, īpaši jauniešu, laika pavadīšanas vieta un nav grūti saprast, kāpēc - te ir ne tikai plašs, zaļš mauriņš piknikam vai sportiskām aktivitātēm, bet arī paveras diezgan vērienīgs, skaists skats uz pilsētas jauno centru un tā augstceltnēm (Šnipiškes). Turklāt tas atrodas pilsētas centrā, netālu no Viļņas iepirkšanās citadeles, glamūrīgās Ģedimina ielas.



Bernardīnu dārzs. Viļņas vēsturiskais Bernardīnu dārzs, kura saknes meklējamas vēl 15. gadsimtā, kad toreizējais Lietuvas karalis Kazimirs ielūdza Viļņā apmesties bernardiešu mūkus, pēdējos gados ticis kapitāli rekonstruēts, padarot to par vienu no skaistākajiem parkiem Baltijā ar neskaitāmiem celiņiem, dīķiem, tiltiņiem, skvēriem, puķu un koku stādījumiem. Taču pats pārsteidzošākais šī parka "atribūts" ir uz centrālās alejas novietotā muzikālā strūklaka, kuras ūdens šaltis ir harmonizētas ar no skaļruņiem skanošās mūzikas dinamiku. Bernardīnu dārzs ir brīnišķīga atpūtas oāze Viļņas centrā, turpat blakus vecpilsētai, Užupes rajonam un Ģedimina kalnam.



Putina un Trampa grafiti. Netālu no Viļņas centrālās dzelzceļa stacijas, diezgan nolaistā rajonā pilsētas centra nomalē atrodas brīvdomīga un bohēmiska paskata stūrītis, kas pat daža laba starptautiska medija ievērību piesaistījis ar grafiti, kurā sākotnēji Vladimirs Putins un Donalds Tramps bija redzami skūpstāmies, līdzīgi kā savulaik uz Berlīnes mūra attēlotie VDR vadītājs Eriks Honekers un PSRS līderis Leonīds Brežņevs. Pēc kāda, acīmredzot, proputiniski noskaņota vandāļa uzdarbošanās, grafiti aizkrāsojot, tas atjaunots mazliet citādā izskatā - tagad Putins un Tramps vairs neskūpstās, bet smēķē kopīgu "miera cigareti". Grafiti idejas autors ir blakus esošās kafejnīcas īpašnieks, bet ugunsmūri uz kaimiņu ēkas sienas rotā vēl viens milzīgs, izteiksmīgs grafiti (šajā Viļņas apkārtnē kvalitatīvi urbānie gleznojumi atrodami arī citviet).   



Jaunpilsēta. Praktiski visa Viļņas tūrisma plūsma koncentrējas uz tās vecpilsētu (Senamiestis), taču arī pilsētas 19./20.gs. sākuma kvartāli jeb jaunpilsēta (Naujamiestis) piedāvā daudz interesanta, ko redzēt. Plašajā rajonā atrodami gan vērtīgas simtgadīgas arhitektūras paraugi, tajā skaitā arī atsevišķas jūgendstila pērles (kā attēlā redzamā), gan vēlāk celtas ēkas. Jaunpilsētai papildus šarmu piešķir arī dažviet kalnainais reljefs, kas vietām paver skaistas panorāmas uz vecpilsētas jumtu pusi. 


Skats no Laimja kalna. Laimis jeb Liepkalnis ir pats augstākais Viļņas pakalns (235 metri v.j.l.), tas atrodas apmēram trīs kilometrus uz dienvidiem no Viļņas centra. Ziemā te darbojas slēpošanas trase, bet vasarā no kalna virsotnes, kas ir pilnībā brīva no apauguma, paveras plašs skats uz visām debespusēm. Dažos skatu virzienos redzama Viļņas privātmāju apbūve, fonā vīdot krietni urbānākai ainavai ar augstceltnēm un blokmāju rajoniem, bet citos - pilnībā zaļi, pakalnu iezīmēti mežu masīvi. Kā bonuss visam te ik pa brīdim redzamas zemu lidojošas pasažieru lidmašīnas, jo pavisam tuvu atrodas Viļņas lidosta. 


Skats no pakalna pie Subačius ielas. Viļņas tūrisma materiālos ir atzīmēts panorāmas skatu punkts Subačius ielā (attēlā redzams lejā, kreisajā pusē), taču patiesībā pietiek tikai uzkāpt pāri ielai esošajā uzkalnā, lai iegūtu iespēju vērot daudz iespaidīgāku ainavu. Vecpilsēta te šķiet kā ar roku aizsniedzama, turpat tālāk gozējas arī Jaunā Viļņas centra debesskrāpji, bet pilsētas izcili omulīgās topogrāfijas un plānojuma būtību parāda pie horizonta uz pakalniem izvietotie padomju laiku dzīvojamie rajoni (vai nebūtu skaisti tur dzīvot, kādā no augšējiem stāviem, ar skatu uz ielejā esošo vēsturisko daili?). Tukšās alus pudeles liecina, ka arī vietējiem šī skatu vieta iet pie sirds...




Skats no Triju krustu kalna. Šo skatu vietu gan vairs nevar dēvēt par "maz zināmu" vai "alternatīvu" Viļņas vietu - īpaši, kopš uz rekonstrukcijas laiku ir slēgts Ģedimina tornis, Triju krustu kalna skatu vieta ir kļuvusi par tūristu magnētu. Un ne velti, jo šeit faktiski paveras pati iespaidīgākā pilsētas panorāma, kāda redzama no dabiskiem skatu punktiem. Vecpilsētas sarkano jumtu jūra, no kuras spraucas laukā baznīcu torņu asni, Ģedimina un TV torņa "saspēle" un neskaitāmas citas urbāno ainavu kompozīcijas pārsteigs un saviļņos ikvienu. Neesmu vēl tur bijis saulrietā, "zilajā stundā" vai naktī, kad, iedegoties pilsētas gaismām, skatam vajadzētu būt ne mazāk aizraujošam.



Skats no Karoliniškes kraujas. Vēl viena lieliska skatu vieta, vēl viena perspektīva uz Viļņas siluetu - un, atšķirībā no Triju Krustu kalna, šī nu gan pavisam brīva no tūristiem, taču iecienīta vietējo vidū - esot te un klausoties kā tantiņas sūkstās viena otrai par sadzīviskajām nebūšanām (nē, lietuviešu valodu nesaprotu, taču šīs intonācijas ir universālas un nepārprotamas), vari sajusties kā īsts viļņietis. Karoliniškes kraujas skatu punkts atrodas pavisam netālu no tāda paša nosaukuma dzīvojamā rajona blokmājām, tikai neliels pārsimts metru gājiens cauri priežu mežam, un starp koku stumbriem jau vīd aicinošs plašums... Paveroties tieši lejup, skatienam atklājas Vingis parks (Viļņas analogs Rīgas Mežaparkam), ar Viļņas dziesmu svētku estrādi. Savukārt tālāk uz austrumiem redzamā pilsētas centra vertikālie akcenti šeit izvietojušies gluži kā parādē - teju visa Viļņas pēdējo padsmit gadu modernā apbūve kā uz delnas. Iespaidīgi!       



Skats no Pūčkoriu kraujas. Vēl viens Vilņas labi glabātais noslēpums, kas, pirmo reizi par to uzzinot, liek palikt vaļā muti. Ja rīdziniekiem, lai baudītu šādus skatus, jābrauc piecdesmit kilometrus līdz Siguldai, tad Viļņas iedzīvotājiem upes līkumi stāvu, mežiem apaugušu pakalnu ielokā ir pieejami, nemaz neizbraucot no pilsētas, vien piecus kilometrus no centra. Te ir vairākas skatu vietas, pati galvenā no tām (attēlā redzamā) ir labiekārtota, izveidoti soliņi, piknika vietas.



Zaļie ezeri. Skaudīgs rīdzinieks, šo visu skatoties un jūtot neizbēgami tuvojošos identitātes krīzi, pēdējam mierinājumam varētu izsaukties: "Labi, bet vismaz jūras viņiem nav!" Jā, taču... ir brīnišķīgi ezeri, kuros ūdens laistās tādos zilganzaļā toņos, kā gadās redzēt vien krietni eksotiskākās zemēs. Arī Viļņas "Zaļie ezeri", lai gan padsmit kilometru brauciena attālumā no pilsētas centra, tomēr aizvien ietilpst tās administratīvajā teritorijā. Ūdens šeit tiešām ir zaļš (izskaidrojums, kā allaž, vienkāršs - tajā izšķīdušo minerāļu dēļ, kas esot veselīgi cilvēka ādai). Vieta ir diezgan populāra vietējo vidū, taču ne stāvgrūdām pārbāzta - rūmes pietiek gan cilvēkiem, gan te peldošajiem pīļu bariņiem.