Fotovieta #432. Brīvības iela 119 - Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca. Viena no Rīgas iespaidīgākajām baznīcām, kuru jo izteiksmīgāku dara tās atrašanās vieta - baznīca kā milzu klints stāv Brīvības ielas upes ceļā, novirzot tās vareno straumi mazliet pa labi. Doma par baznīcas celšanu radās 19. gadsimta otrajā pusē, kad strauji pieauga Rīgas iedzīvotāju skaits, un attiecīgi pieauga arī Vecās Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīcas noslogojums. Jaunie baznīcēni galvenokārt bija latvieši, vecā baznīca kļuva par mazu un radās vajadzība pēc savas baznīcas latviešu kopām. Jaunās baznīcas celtniecībai Rīgas pilsēta dāvināja zemi nesen uz Aleksandra (Brīvības) un Matīsa ielas stūri pārceltā Aleksandra tirgus vecajā vietā — laukumā starp Cēsu, Aleksandra (Brīvības) un Rēveles (Tallinas) ielu. 

Baznīcas pamatakmeni lika 1903. gada 29. maijā (11. jūnijā pēc jaunā stila). Celšanas darbus veica būvuzņēmējs mūrniekmeistars Pēteris Radziņš. Baznīca izmaksāja 135 000 rubļu, naudu savāca ziedojumu ceļā. Baznīca tika celta no 1903. līdz 1906. gadam, to iesvētīja 1906. gada 11. jūlijā. Baznīcai ir 1600 sēdvietu un 1000 stāvvietu. 

Staltā, no sarkanajiem ķieģeļiem uz granīta kvadru cokola celtā baznīca ir asimetriska būve ar plastiski bagātu apjomu kompozīciju. Atturīgās neoromāniskās formās veidotā ēka ir viena no pēdējām Rīgā būvētajām eklektisma stila celtnēm, kuras arhitektūrā gan vērojamas jau atsevišķas jūgendstila iezīmes, kas izpaužas tās asimetriskajā kompozīcijā ar stūrī novietoto torni un funkcionāli ērto plānojumu ar plašo draudzes telpu vidusjomā un balkonu sānu jomā. Tas ir viens no nedaudzajiem Rīgas baznīcu interjeriem, kur parādās gan baznīcu iekštelpu apdares pirmsākumi — romānikas elementu stilizācija, gan neogotikas traktējums, kas bija raksturīga 19. gadsimta 60. — 80. gadiem, gan arī 20. gadsimta sākumā valdošā jūgendstila elementi iekšdurvju apdarē, draudzes telpas solu un vitrāžu izveidē. 

1906. gadā baznīcas ērģeles tikušas pārvestas no Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas, kurai uzstādīja lielākas un modernākas. Altāri rotā Jaņa Rozentāla 1911. gada eļļas altārglezna "Kristus svētī bērnus", kas tiek uzskatīta par vienu no mākslinieka sakrālās mākslas šedevriem. Baznīcai ir 69 metrus augsts tornis.